Deputāti kritizē prezidenta ideju

Tas būtu, kas gluži pretējs - pašreizējiem pūliņiem veidot arvien kompaktāku valsts pārvaldes aparātu. Tas ir viens no galvenajiem argumentiem, ko min ReTV Ziņu dienesta uzrunātie Saeimas deputāti, kritizējot Valsts prezidenta Egila Levita likuma grozījumu iniciatīvu. Tā sniegtu iespēju iecelt valsts ministrus, kas nodarbotos ar noteiktu pārnozaru problēmu risināšanu.

Valsts prezidents Egils Levits nācis klajā ar ieceri nākamajai Saeimai un valdībai sniegt iespēju iecelt “politiski atbildīgu amatpersonu – valsts ministru − uz kabineta darbības vai uz konkrēta uzdevuma izpildes laiku noteiktā pārnozaru politikas jomā”. Atzinīgi par to izsakās “Jaunās vienotības” deputāts Arvils Ašeradens: “Veids, kā mēs raugāmies uz Ministru kabineta iekārtu, ir nemainīgs jau vairāk nekā desmit gadus. Šķiet, ka viens no Latvijas strukturālās atpalicības iemesliem ir arī tas, ka katru reizi kā Saeima, kā koalīcija veido jaunu valdību, mums jāpieturas pie viena un tā paša algoritma. Daudzās valstīs tas ir atšķirīgi, lielākajā daļā Eiropas valstu valdība ir brīva izvēlēties Ministru kabineta sastāvu un arī ministriju sastāvu, veidot to. Šķiet, ka arī Latvijai tas būtu prātīgi.”

Kā jomas, kuru pārraudzībai valsts ministri pašlaik būtu vajadzīgi, Ašeradens nosauc augstāko izglītību, digitalizāciju un klimata pārmaiņu vadību, kam valsts pārvaldībā pašlaik trūkstot pārstāvniecības. Citu koalīcijas partiju pārstāvji gan prezidenta ideju vērtē atturīgāk, jo par to vēl maz kas zināms, bet citi kritizē. “Visticamāk, tas nav tā, ka izveidot amatu tikai amata pēc. Droši vien no prezidenta puses ir redzējums, nepieciešamība papildus dot, teiksim, tādu pozitīvu grūdienu konkrētajai nozarei, nozaru ministrijai, kur, kā es saprotu, jau esošais pienākumu apjoms ir diezgan plašs, kas, iespējams, liedz pilnvērtīgi fokusēties uz kādām ļoti specifiskām lietām,” saka Rihards Kols, Saeimas deputāts (NA).

 “Jau esošā regulējuma ietvaros ir iespējams izveidot īpašo uzdevumu ministru posteņus. Šajā gadījumā Jauno konservatīvo, ja to tā varētu nosaukt, par ģenētisko kodu… Mums raksturīgi ir vairāk rūpēties par valsts pārvaldes samazināšanu, nevis palielināšanu, bet, protams, tas neizslēdz nekādā gadījumā diskusijas par to, kādēļ tieši šobrīd būtu nepieciešamas šādas izmaiņas,” pauž Krišjānis Feldmans, Saeimas deputāts (JKP).

“Ar visu savu pieredzi pārvaldībā, ar visu savu izglītību pārvaldībā es patiešām nesaprotu, - priekšvēlēšanu gadā nākt ar šādu priekšlikumu ir diezgan, teiksim, dīvaini,” uzsver Mārtiņš Bondars, Saeimas deputāts (A/P).

Opozīcijas partiju deputāti uzskata, ka valsts ministru institūcijas atjaunošana ļaus varas partijām nostiprināties valsts pārvaldē, radot izdevīgus amatus. Ja vajag risināt samilzušas starpresoru problēmas, vajagot pārskatīt jau esošo institūciju un amatpersonu pilnvaras. “Viens piemērs ir ministriju parlamentārie sekretāri, kurus politiski ieceļ amatā, kuram tās funkcijas ir diezgan tādas… no vienas puses, nodrošināt saikni starp parlamentu un ministriju, bet - no otras puses, tās pilnvaras viņiem ir ļoti mazas,” saka Armands Krauze, Saeimas deputāts (ZZS).

 “Ierēdnis nevar strādāt bez palīgiem, bez konsultanta, bez tehniskās sekretāres, tūlīt vajadzēs mašīnas, šoferus, pakalpojumus… Tur sanāks tik liels cilvēku skaits, ka mēs pēc tam atkal domāsim - priekš kam?! Pēc tam atkal jaunā politiskā sezona sāksies, politiskās partijas sāks strīdēties un uzliks uz galda - kuru, kā? Un beigās mēs dabūsim kaut kādu politiķi, kurš netika ievēlēts parlamentā, bet darbiņu vajag, partijai viņš ļoti svarīgs, un tad Imantam Parādniekam būs jauns amats, nu, pieņemsim. Vai, pieņemsim, Dālderim būs vēl viens amats, Šadurskim - viņam garlaicīgi domē,” saka Andrejs Klementjevs, Saeimas deputāts (“Saskaņa”).

Politologs Jānis Ikstens ReTV Ziņām norāda, ka Valsts prezidenta priekšlikumu nav iespējams komentēt, nezinot vairāk detaļu, piemēram, to, cik plašas pilnvaras būtu šādam ministram, vai tam būtu līdzvērtīgas balsstiesības kā ministriem ar portfeli. “Ja runa ir par līdztiesīgiem kabineta locekļiem, tad mums ir brīnišķīgi pazīstams īpašo uzdevumu ministra amats, kas arī pēc būtības tiek veidots uz noteiktu laiku noteiktu jautājumu risināšanai. Man acumirklī nav skaidrs, kāpēc nav iespējams izmanto šo [likumā paredzēto iespēju].”

Jāatgādina, ka ar šo ideju Valsts prezidents Egils Levits nāca klajā Saeimas rudens sesijas atklāšanā, solīdams iesniegt parlamentā attiecīgus grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā jau tuvākajās dienās. Tikmēr partijas jau gatavojas Saeimas vēlēšanām nākamajā gadā, aizkulisēs norit sarunas par varbūtēju sadarbību, bet valsts ministru amatu izveidošana, iespējams, ļautu ar papildus amatiem nostiprināt topošo koalīciju.


Foto: Freepik