Ķekavas novads esot pirmā pašvaldība, kas pieņēmusi lēmumu ne vien neielaist jaunas spēļu zāles novada teritorijā, bet arī atcelt jau pirms daudziem gadiem izdoto atļauju vienīgajai spēļu zālei Ķekavā. Spēļu zāles īpašnieki gan ne apstiprina, ne arī noliedz, ka lēmumu pārstrīdēs tiesā, tomēr norāda, ka dome neesot izvērtējusi aktuālo situāciju azartspēļu nozarē.
Ķekavas novadā spēļu zāle, kas darbojas jau ne pirmo gadu desmitu, ir labi zināma vieta arī Reģionālajai pašvaldības policijai, kas pirmspandēmijas laikā to bija iekļāvusi arī savā patrulēšanas maršrutā. “Traucējumu skaits ir bijis diezgan paliels. Tas saistīts ar vairākiem faktoriem. Kā pirmais ir tas, ka Ķekavas novadā tā ir vienīgā vieta, kur pēc pulksten 22.00 ir iespējams iegādāties, lietot alkoholiskos dzērienus. Esam arī pamanījuši to, ka šī vieta ir tāda populāra arī citu novadu iedzīvotāju vidū,” skaidro Māris Bomiņš, Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks.
Dažkārt konfliktsituācijas atrisināšanai policijai uz spēļu zāli esot jādodas pat vairākas reizes. Pandēmijas laikā gan esot saņemti tikai seši izsaukumi, kas skaidrojums ar pandēmijas laika ierobežojumiem. Pagājušajā nedēļā novada domes deputāti, pamatojoties uz grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā, kas stājās spēkā šā gada pavasarī, nolēmuši atcelt izsniegto atļauju vienīgajai novada spēļu zālei. “Mēs jau esam ilgu laiku izjutuši no iedzīvotājiem spiedienu, arī iepriekšējā sasaukumā, kurā es nebiju ievēlēts, bet biju aktīvs sabiedrības loceklis. Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, nevienam nav aizliegts tiesāties, bet faktiski es negribētu būt šo uzņēmēju vietā, jo zināms, ka Rīga ir uzvarējusi visas tiesvedības šajā sakarā,” saka Andris Vītols, Tieslietu ministra padomnieks, Ķekavas novada domes deputāts.
Lēmums pieņemts vienbalsīgi, balsošanā nepiedaloties Jurim Jerumam (JV), kurš atbalsta ideju, ka spēļu zālēm novadā nav jābūt, bet uzskata, ka interneta vietnē veiktā aptauja nedod objektīvu viedokli. Viņaprāt, tas esot tālredzīgs politisks lēmums, jo pēc pieciem gadiem, kad spēļu zālei būtu jāpārtrauc darbība, būs ievēlēti jauni deputāti, bet jau nākamgad ir saeimas vēlēšanas. “Nu, ko nozīmē politisks? Citādāk jau mēs, sabiedrības pārstāvji, nekādā veidā nevaram iedarboties kā tikai caur politiku. Es arī esmu vienkāršs iedzīvotājs, bet, lai panāktu azartspēļu zāles slēgšanu, kas man nav pieņemama, es arī esmu nācis politikā,” saka Andris Vītols, Tieslietu ministra padomnieks, Ķekavas novada domes deputāts.
SIA “Alfor”, kas ir spēļu zāles īpašnieks, par to, vai gatavojas pārsūdzēt domes lēmumu atbildi, nesniedza, bet rakstiskā komentārā skaidro, ka Ķekavas dome nav izvērtējusi aktuālo situāciju azartspēļu nozarē, kurā pēdējo gadu laikā notikušas būtiskas pozitīvas izmaiņas. Pirmkārt, ir ieviests Pašatteikušos personu reģistrs, kurš sevi pierādījis kā ļoti efektīvs mehānisms spēlētāju interešu aizsardzībai. Otrkārt, ir pieņemtas azartspēļu nozares attīstības pamatnostādnes.
Arī Latvijas Spēļu biznesa asociācija uzskata, ka Ķekavas domes deputātu argumenti neesot pietiekami, jau pašreiz ierobežojumu šajā biznesā esot gana daudz. “Valsts ir pārdevusi licenci uzņēmumam, kas maksā apmēram 0,5 miljonus eiro. Katru gadu par viņu ir vēl jāmaksā, tā kā jāatjauno. Valsts ir pateikusi, ka jūs ar šo uzņēmējdarbības veidu Latvijā drīkstat nodarboties. Tad paliek jautājums, kā var nodarboties, ja pretim ir pašvaldība vai pašvaldības, kas nosaka - nedrīkst,” saka Arnis Vērzemnieks, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents.
Pašreiz Ķekavas novads esot pirmais un pagaidām arī vienīgais, kas pieņēmis lēmumu atcelt izsniegto atļauju spēļu zālei, bet ir zināms, ka vēlme atbrīvot savu teritoriju no biznesa, kas vieniem nes finansiālus ieguvumus, bet - citiem postu un nelaimi, ir vēl vairākām pašvaldībām.
