Kovids negatīvi ietekmējis savlaicīgu ādas vēža diagnostiku: pie dermatologiem vēršas vairāk pacientu, kuri pandēmijas dēļ speciālista apmeklējumu ilgi atlikuši, tāpēc biežāk nākas konstatēt ielaistu melanomu.
Melanomas veidošanās tiešā veidā saistīta ar saules staru iedarbību uz ādu. Dermatologi uzsver – tas nenozīmē, ka saulē vispār nedrīkst rādīties; galvenais ir nepārsauļoties, neapdedzināties. Ja uz ādas pamana kādas aizdomīgas izmaiņas, iet pārbaudīties, nevis ilgi meklēt risinājumu internetā. “Pavasaris jau gadiem ilgi ir tas laiks, kad cilvēki šim jautājumam pievērš ļoti lielu izmanību. Mēs pat dažkārt arī rudenī, ziemā atgādinām, ka nevajag atlikt visu uz pavasari, bet risināt savas problēmas un jautājumus tad, kad jūs tās esat saskatījuši un pamanījuši,” saka dermatologs Raimonds Karls.
Biedrības “Soli priekšā melanomai” pārstāve Sondra Zaļupe: “Man uzdod jautājumu: “Sondra, man ir viena dzimumzīme, kura man nepatīk. Ko man ar to darīt?” Es saku – vai šī ir pirmā reize, kad tu par šo dzimumzīmi iedomājies? Pārsvarā atbildē ir – nē, es par to iedomājos vismaz trešo vai piekto reizi. Tad es saku, ka tā noteikti ir zīme, ka jādodas pie ārsta.”
Ādas slimību diagnostikas iespējas mūsdienās ir plašas – nav obligāti jāgriež, lai noskaidrotu, vai veidojums ir ļaundabīgs. Ir pat speciālas lietotnes ādas attēlu pārsūtīšanai ārstam, sniedzot iespēju pārbaudīties arī attālināti, taču pandēmijas dēļ daudzi rūpes par ādas veselību atlikuši. Sondra Zaļupe: “Mēs sākam šobrīd just “kovida pēdu”. Ierobežojumu dēļ ir nokavētas [savlaicīgas] ārstu vizītes – gan pie ģimenes ārstiem, gan pie dermatologiem.”
Sondra Zaļupe, kura pati ir cīnījusies ar melanomu, akcentē, ka Latvijā uzlabojušās ādas vēža ārstēšanas iespējas, jo par valsts naudu pacientiem pieejami moderni medikamenti. Šajā jomā farmācijā notiek strauja attīstība. Jau parādījušās jaunas, efektīvākas zāles, kuras valsts neapmaksā, tāpēc joprojām daudzi vēža pacienti atkarīgi no ziedojumiem.
