Ar lauku labumu tirdziņu, augstākā apbalvojuma augļkopības nozarē - “Ābola ordeņa” - pasniegšanu, kā arī dažādām spēlēm un atrakcijām Dobelē aizvadīti desmitie “Ābolu svētki”. Jubilejas reizē aizsākta arī kāda jauna tradīcija – maizniekmeistara Aigara Opihtina organizētais ābolkūku konkurss.
Dobelē jau daudzus gadus tiek daudzināti ne tikai ceriņi, bet arī āboli. Jau 17. gadsimtā pēc Kurzemes hercogienes Elizabetes Magdalēnas rīkojuma Dobeles pils augļu dārzā tika iestādītas “Borsdorfer” škirnes ābeles, bet 19. gadsimta vidū pirmie augļu dārzi tika ierīkoti arī pie zemnieku sētām Dobeles un Valmieras apkaimē. “Latvijas ģenētisko resursu kolekcijā ir vairāk nekā 300 šķirnes, bet mūsu pašu kolekcijā pieskaitiet vēl kādas 600. Pašlaik es varētu teikt, kas Latvijā ir populārākais ābols, un tas neapšaubāmi ir “Auksis”, lietuviešu šķirne, uz ko vienmēr var paļauties,” pauž Laila Ikase, Dārzkopības institūta vadošā pētniece.
Pirms desmit gadiem iedibināta arī “Ābolu svētku” tradīcija, kurā tiek pasniegts augļkopības nozarē nozīmīgākais apbalvojums “Ābolu ordenis”. Šoreiz to saņem Jānis Zilvers no Siguldas novada, kurš - tāpat kā institūta pētnieki - ir gandarīts, ka šo gadu laikā Latvijas augļi ieņēmuši paliekošu vietu arī lielveikalu plauktos. “Gandrīz visos lielveikalos var nopirkt. Es domāju, ka vēl paies gadi pieci, desmit, un, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, vietējo ābolu varēs visu gadu nopirkt.”
Kā jau ierasts, lauku labumus “Ābolu svētkos” var iegādāties arī tirdziņā, bet mazākie tos iepazīst caur dažādām spēlēm.
Šogad svētkos pirmoreiz tika organizēts arī ābolkūku konkurss. Galvenais priekšnoteikums: izmantot vietējās izejvielas. “Tās saucas ābolkūkas, tāpēc noteikti pildījumā jābūt āboliem, vai āboliem jābūt dekorācijā, jābūt dažnedažādā veidā, kā mēs varam izgaršot šo ābolkūkas garšu,” pauž Aigars Opihtins, maizniekmeistars.
Šoreiz gan zemgalieši bija parādījuši savu intraverto raksturu, žūrijai ar visā pasaulē slaveno maizniekmeistaru priekšgalā nācās vērtēt tikai vienu kūku. “Tādos konkursos es neesmu piedalījusies. Būtu forši, ja varētu novērtēt arī kādas citiem tās kūkas sanākušas. Es esmu vienīgā, kas pieteicās, bet es nenokaru degunu. Es noteikti priecājos par to, ka man vispār ir iespēja kaut ko tik interesantu uztaisīt, jo ābolkūku es nekad iepriekš nebiju gatavojusi,” saka Katrīna Ancāne, konkursa vienīgā dalībniece.
Nepadoties sola arī kūku konkursa organizators, kurš aicina zemgaliešus jau šobrīd sākt gatavoties nākamajam gadam, kad “ābolu svētkos” būšot ābolu pīrāgu konkurss.
