Dobeles novadā neatbalsta vēja parka izveidi

Pirms trīs gadiem izteikto uzņēmuma “Eolus” piedāvājumu - veidot vēja parku - Tukuma un Dobeles novadu teritorijās noraidījuši arī Dobeles novada domes deputāti. Latvijas Vēja enerģijas asociācija un uzņēmējus pārstāvošā tirdzniecības un rūpniecības kamera gan uzsver, ka bez būtiska “zaļās enerģijas” palielinājuma elekroenerģijas cena turpinās pieaugt, bremzēs ražošanas attīstību. Vēja enerģijas jauda Latvijā neesot palielinājusies jau gandrīz desmit gadus, ir mazāka, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm.

Uzņēmuma “Eolus” vēlme Dobeles un Tukuma novados izbūvēt milzīgu vēja parku ar 51 vēja elektrostaciju, kuru augstums kopā ar mastu varētu sasniegt pat 240 metrus, aizsākās pirms trīs gadiem. Tukuma novada pašvaldība to neatbalstīja, arī pēdējais tiesas lēmums esot pārsūdzēts. Arī jaunā Dobeles novada dome pēc termiņa pagarināšanas noraidījusi ieceri par vēja elektrostaciju būvniecību, jo lokālplānojumā šādas iespējas neesot pieļauta. “Nē, šobrīd netika spriests, ka varētu mainīt teritoriālo plānojumu. Es domāju, ka mums nav nekāda pamata, ņemot vērā arī sabiedrības attieksmi pret šāda veida projektiem,” saka Ivars Gorskis, Dobeles novada domes priekšsēdētājs.

Projekta attīstītājs gan ir citādās domās, un, visticamāk, taisnība tikšot meklēta tiesībsargājošajās institūcijās. Kā skaidro Vēja enerģijas asociācijā, Latvijā jau ilgstoši vēja enerģijas jauda ir tikai nepilni 80 megavati, kas ir krietni mazāk, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu. Izvairīties no vēja parku attīstības nākotnē gan nebūšot iespējams. “Kopējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā dubultosies nākamo divdesmit gadu laikā, un no kaut kurienes tai elektrībai būs jārodas, vēlams - lētai. Ja mēs jau šobrīd ar ļoti mazām uzstādītām vēja jaudām redzējām septembrī, kad augstsprieguma tīkli nopublicēja savus datus, kur tajā brīdī, kad iepūta tāds nopietnāks vējš Baltijā, tad tie vēja parki, kas šobrīd Baltijā ir uzstādīti, momentā pazemināja elektroenerģijas cenas par 40 eiro par megavatu,” saka Toms Nāburgs, Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs.

 Lai gan Dobeles novadā pirms trīs gadiem tieši lielākie uzņēmēji uzsāka cīņu pret vēja parka izveidi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs piekrīt, ka bez “zaļās enerģijas” ienākšanas neiztikt. Latvija ne vien pārkāps Eiropai dotos solījumus, bet arī elektroenerģijas cena turpinās augšupeju, tādējādi bremzējot ražošanu. “No vienas puses - mēs gribam lētu enerģiju. No otras puses - mēs sakām, ka vajag “zaļo enerģiju”, nevajag iepirkt Krievijas gāzi un vēl kaut ko. Tajā pašā laikā, kad atnāk uzņēmējs ar investīcijām un saka, ka to darīs. Nu, nē, tikai ne pie mums,” pauž Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs.

 Lai panāktu lielāku ieinteresētību no pašvaldībām, būtu nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, uz ko norādīts jau 2019. gadā, tomēr izmaiņas nav sekojušas. “Pašvaldībai milzīga ieguvuma no tāda vēja parka nav. Valstij “jā”, Latvijai kopumā “jā”, visiem mums kopā - ražotājiem, iedzīvotājiem - “jā”, bet konkrētajai pašvaldībai – “nē”. Te ir tas paradokss, ka mēs nedarām pareizas lietas sistēmas trūkuma dēļ,” skaidro Jānis Endziņš.

Pašreiz pozitīvs lēmums saņemts vēja parka izbūvei Līvbērzes pagastā, bet nākamajos desmit gados, visticamāk, vēju turbīnas būšot vismaz 200 punktos Latvijā, palielinot vēja enerģijas jaudu līdz 1000 megavatiem.



Foto: Freepik