Durbes mazpilsētā un nelielajā novadā galvenās darba vietas ir pašvaldības iestādēs, zemnieku saimniecībās un mazajos uzņēmumos, tāpēc daudzi, lai nebūtu jādodas projām no mājām, izvēlējušies būt ekonomiski aktīvi, veicot savu saimniecisko darbību. Diemžēl, valdības plāns nākamgad palielināt nodokļus mazajam biznesam, lai papildinātu valsts budžetu par 159 miljoniem eiro, dara bažīgus Durbes novada uzņēmējus.

Pirms nepilniem diviem gadiem Laila Šķubure uzdrošinājās uzsākt uzņēmējdarbību , liekot lietā amatprasmi un atverot Durbē savu frizētavu. Pakalpojumu cenas šeit nevar salīdzināt ar lielpilsētu saloniem, jo jāņem vērā maksātspēja, taču galvenais gandarījums esot prieks par paveikto, - atzīst friziere. Tiesa gan pandēmijas laiks ir mazinājis klientu plūsmu, līdz ar to bažas rada gaidāmā nodokļu reforma, kas neraugoties uz ienākumiem paredz obligāto sociālo iemaksu 170 eiro mēnesī.

Laila Šķubure, pašnodarbinātā: “Šobrīd, ja es varu atļauties no tā, cik man sanāk, tad es būšu sprukās. Man būs jāmaksā vai man ir vai man nav. Lai man brīvi paliktu pāri un es varētu to nodokli bez sirdssāpēm samaksāt, ja tas tiks ieviests, līdz 1000 eiro mēnesī būtu jāpelna.”

Kā liecina Centrālās statistikas dati, tad Durbē un Durbes novadā ir ap pusotra simta ekonomiski aktīvu saimnieciskās darbības veicēju, kas ir individuālie komersanti, pašnodarbinātās personas. Vairāk nekā 100 ir nelielās zvejnieku un zemnieku saimniecības.

Durbe ir mazākā pilsēta Latvijā, tajā iedzīvotāju skaits ap 500, savukārt novadā tie ir turpat 2,8 tūkstoši . Bezdarba līmenis ap 5%. Galvenās darba vietas-pašvaldības iestādes, zemnieku saimniecības, kā arī mazie uzņēmumi.