Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas kopš darbu sākšanās oktobra sākumā uzstādīta trešdaļa pagaidu žoga. Kavēšanās dzeloņstiepļu piegādēs netiek prognozētas, būvnieki steidzas darbu paveikt līdz noteiktajam termiņam - 18. novembrim.

Pirms mēneša uz Latvijas-Baltkrievijas robežas bija uzstādīti nepilni divi kilometri pagaidu žoga, šobrīd - 12 kilometri. Kopumā jābūt 37 kilometriem. Darbi norit paralēli vairākās vietās. “Būvniecības process līdz šim ir bijis pietiekoši komplicēts. Tai skaitā - sagatavošanās darbi, stabu un dzeloņdrāšu uzstādīšanas darbi. Darbi tiek veikti grūti pieejamās vietās, mitrās, purvainās, stipri apaugušās, ar mainīgu zemes reljefu,” saka Toms Širovs, SIA “Aimasa” pārstāvis.

Laikietilpīgākais darbs ir teritorijas sagatavošanai un stabu uzstādīšana, taču šoreiz tas tiek stingri uzraudzīts, skaidro Nodrošinājuma valsts aģentūrā. “Koku ciršana nav ne bijusi pieteikta, ne tikusi veikta. Saskarsme ar būvnieku ir laba, regulāra. Par strīdīgām vietām tūlīt nāk fotofiksācija un jautājumi, ko darīt,” pauž Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora vietnieka p.i. Oskars Dzirkalis.

Būvniekam darbi būtu jāpabeidz līdz 18. novembrim, bet, vai tas izdosies, lielā mērā atkarīgs no laicīgas dzeloņstieples piegādes. Lai gan septembrī nācās slēgt jaunu līgumu par dzeloņstiepļu piegādi, kopš 6. oktobra, kad darbi uzsākti, tie rit bez aizkavēšanās.

Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas uzstādīta divu veidu dzeloņstieple. Viena no tām ir tehniski sarežģītāka, jo žiletes ir garākas. “49 un 37 kilometri, tātad - ir jau piegādātais stieples daudzums. Turpmākās piegādes tuvāko trīs nedēļu laikā liecina, ka vairāk nekā 90%, ka viss materiāls būs piegādāts laikā, tam nebūtu jārada kādi papildus kavējumi,” skaidro Oskars Dzirkalis.

Būvnieku rosība uz robežas piesardzīgākiem liek kļūt nelegālajiem migrantiem, vērtē Valsts robežsardzes pārstāvis. “Tas arī lielā mērā neļauj tiem pašiem nelegālajiem migrantiem brīvi nākt pie pašas robežas, viņi tomēr izvairās no šādiem te objektiem,” pauž Aigars Zvaigzne, Valsts robežsardzes pulkvežleitnants, Kaplavas robežapsardzības nodaļas priekšnieks.

Nesen sociālajos medijos gan izplatījās video, kurā migranti uz Baltkrievijas-Polijas robežas centās līdzīgu dzeloņstiepļu žogu demontēt. “Tā jau būtu robežsardzes inženiertehniskā aprīkojuma bojāšana, tā jau ir noteikta atbildība personām. Kā tas izskatīsies tajā brīdī, kad viņi nāks un tiešām bojās, pagaidām pateikt es nevarēšu. Ceru, ka tādas situācijas neeskalēsies pie mums,” skaidro Aigars Zvaigzne.

Nodrošinājuma valsts aģentūrā vērtē, ka uzstādīto žogu ir iespējams bojāt, bet demonēt tā, lai varētu šķērsot robežu, būs grūti. Tāpat aģentūra šobrīd gatavo pastāvīgā žoga būvniecības plānus, lai to īstenotu ar kādu valsts kapitālsabierību, kas pagaidām vēl nesot definēta.