Dzērienu depozītsistēmā taromāti pildās lēni; sabiedrība aktīvi vēl neiesaistās

Latvijas iedzīvotāji februārī depozīta punktos nodevuši gandrīz 100 tūkstošus tukšos dzērienu iepakojumus. Sabiedrība vēl maz iesaistās, veikalos ir maz īpaši marķēto preču.

Apritējis pirmais mēnesis, kopš Latvijā darbojas dzērienu depozītsistēma, taču veikalos aizvien iespējams iegādāties salīdzinoši maz dzērienu ar depozīta zīmīti. Tas nozīmē, ka arī automātos nododamās taras apjoms pagaidām ir salīdzinoši neliels.

Piemēram, Rūjienā, depozīta kioskā, kuru svinīgi atklāja 1. februārī, mēneša laikā ar tukšajām PET pudelēm piepildīts viens maiss. Kā ReTV Ziņām stāsta vietējā veikala īpašnieks, pagaidām veikalā pieejamais dzērienu sortiments ar depozīta zīmi ir vien aptuveni 10%. “Dzērieni ir sezonāls produkts pamatā, noteiks visu laiks - tiklīdz būs siltāks, tā, protams, šis segments tiks vairāk pirkts, notiks straujāka aprite. Rezultātā arī vairāk būs produkcija ar depozīta zīmi,” saka Kaspars Portnajs, Rūjienas veikala “ELVI” īpašnieks.

Kaspars Portnajs norāda - pirmajā mēnesī cilvēki vēl tikai iepazinās ar jauno sistēmu, daudzi testēja, ko iekārtā iespējams nodot, bet ko - nē. Šobrīd kiosku jau apmeklējot cilvēki ar sagatavotām, depozītsistēmi derīgām pudelēm. ReTV novēroja, ka kioskā Rūjienā visvairāk nodotas stiprā kāda alus vienas markas pudeles. To apstiprina arī vietējā veikala pārdevēja.

Turpat blakus taras kioskam novietoti arī atkritumu konteineri, tajos iespējams šķirot to, ko taromāts nepieņem. “Labi, kas šis konteineris šeit stāv, jo pretējā gadījumā, kas to zina, kur to visu izmestu. Redzam, ka mēģināts nodot skārdenes. Tas nav izdevies. Ir kādas citas valsts zīmīte, tā nav gājusi cauri,” saka Kaspars Portnajs. Tikmēr Rūjienas ielās uzrunātie ļaudis atzīst, ka depozītsistēmas iekārtas pilsētā ir pamanījuši, bet pašiem vēl nav nācis to iemēģināt.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja ReTV Ziņām skaidro, ka februārī ar vajadzīgo depozīta marķējumu ražotāji sagatavojuši aptuveni 20% depozītsistēmai pakļauto dzērienu iepakojumu. “Plauktos nav 20%, jo arī tirgotājiem ir savi atlikumi, savukārt martā, domājam, laidīsim jau 50%. Tāda mums bija apņemšanās, līdz aprīļa beigām visa saražotā produkcija būs marķēta ar depozīta zīmi,” saka Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja.

Savukārt tirgotāji produkcijas atlikumus bez depozīta marķējuma, par to neiekasējot papildus desmit centus, drīkstēs turpināt pārdot līdz 1. augustam. Tikmēr dzērienu depozītsistēmas ieviesēji ReTV Ziņām stāsta, ka sistēmā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 2000 iepakojumi, kurus pircēji var nodot taromātos.

Atsevišķās tirdzniecības vietās aizvien vēl turpinās taromātu uzstādīšana. Februārī uzstādīti 70 jauni taromāti, šobrīd to skaits jau pārsniedzis deviņus simtus. Savukārt līdz 1. martam Latvijā darbosies vairāk nekā 1400 depozīta punkti, kur iepakojumu varēs nodot gan automatizēti, gan arī manuāli.


Foto: ekrānuzņēmums no "Depozīta punkts" video