Dzīvnieku aizstāvji iebilst pret vilku medību kvotu palielināšanu. Lopkopji cer uz kompensāciju

Jau ziņojām, ka saistībā ar strauji pieaugošo vilku uzbrukumu skaitu mednieki un lopkopji pieprasīja palielināt medību kvotas. 1. februārī Valsts meža dienests (VMD) paziņoja par nomedījamo apjoma palielināšanu no 280 līdz 300 vilkiem. Pret to gan iebilst dzīvnieku aizstāvji, uzsverot, ka vilks ir aizsargājama suga. Šādi medību apjomi apdraud to populāciju. 

Latvijā ir pati garākā vilku medīšanas sezona Eiropas Savienības valstīs – astoņi ar pusi mēneši. Pret to jau ilgstoši cīnās dzīvnieku aizsardzības biedrība “Latvijas ainavas”, kas, kā norādīja, viedokli pauž arī citu dzīvnieku aizstāvju vārdā, kuras vairākkārt iesniegušas savus priekšlikumus medību noteikumu izmaiņām par termiņa un kvotu samazinājumu. Biedrības “Latvijas ainavas” valdes locekle Astrīda Notte: “Galvenais arguments ir piesardzības princips. Populācijas struktūras izmaiņas ir jau vērojamas trešo gadu. Ir tendence, ka populācijā vairāk dzimst tēviņi. Tā ir lielā medību slodze, kas tiek uzlikta. Lielākā daļa nomedīto ir līdz gada vecumam, līdz ar to kaitējums tiek nodarīts ļoti nopietns, tiek izjaukta bara struktūra, atlikušie vilki meklē vieglāku laupījumu. Vilks nav bieds, mums ir jāmaina attieksme.”

Pret to gan iebilst lopkopji, kuriem cīņa ar vilkiem ir ikdiena. Kā stāsta aitkopji Madonas pusē, viņi katru vakaru burtiskā nozīmē skaita aitas, lai spētu aizmigt. Aitkope Liene Cera-Kronberga: “Tev ar drebošu sirdi ir jādomā, cik dzīvnieki atnāks mājās un vai atnāks, tad jāiet skatīties briesmīgie skati. Labi, ja viņš vēl ir beigts. Ja viņš ir aizkosts un vēl mokās, tas ir humāni? Tiešām ir jānonāk tik tālu, ka man visi noplēstie dzīvnieki jāaizved “zaļajiem” parādīt, lai saprastu, kāda ir situācija valstī?”

VMD skaidro, ka Latvijā mitinās aptuveni 1300 vilku. Spriežot pēc novērojumiem, šobrīd pieļaujamās medīšanas kvotas neapraud sugas atjaunošanos. VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis: “Latvijai, iestājoties Eiropas Savienībā, bija izņēmums. Principā varētu medīt, nosakot saudzēšanas termiņu, vilku kā nelimitētu medīšanas dzīvnieku. Mēs neesam pārkāpuši ne kvotu, kas norādīta sugu aizsardzības plānā, ne principus, kā papildus atļaujas tiek sadalītas reģionos. Mums ar apjomiem ir jāierobežo šie postījumi, tāpēc ir palielinājums. Grūsnas mātītes nemedī, jaunu īpatņu medīšana neatstāj negatīvu ietekmi uz populāciju, zudumi tiek kompensēti, paliek reprodukcijas vecuma pieaugušie dzīvnieki.”

Taču biedrībā uzsver, ka situāciju risināt varētu prevencijas pasākumi. Ja pēc tiem turpinātos uzbrukumi, tad varētu palielināt nomedījamo skaitu. “Zemkopības ministrijai būtu jāiesaistās palīgā aizsardzības mehānismu izveidei, žogu, arī suņu iegādei. Viss tas ir risināms, bet mēs iebilstam, ka tādēļ vienkārši izšauj. Mēs esam kļuvuši par izšaušanas lielvalsti. Tas ir kauns.”

Apmeklētajā saimniecībā uzstādīti augsti elektriskie žogi, ir videonovērošana un sargsuņi, šobrīd pat tiekot šūti sarkani karodziņi visai teritorijai, kas darbosies kā atbaidītāji, ir arī sadarbība ar mednieku, kuram ziņo ikreiz par vilku klātbūtni, taču nekas nelīdzot. Cera-Kronberga: “Es biju gatava ziedot kādu jēru, lai apšautu baru, kas visu laiku plēš manu ganāmpulku. Es neredzēju nevienu citu iespēju. Noplēš dzīvniekus, kad vilkam nav medīšanas sezona, 200 metrus no mājas.”

Biedrībā “Latvijas ainavas” gan uzsver, ka turpinās cīņu par vilku aizsardzību, tikmēr lopkopji cer vismaz uz kompensācijām nemedīšanas sezonā, lai gan emocionālo zaudējumu ne sev, ne lopiem, kuri uzbrukumos izdzīvojuši un kļuvuši tramīgi, atlīdzināt nevarot. 



Foto: Freepik