Eiropas Savienības Tiesa (EST) ik gadu izskata simtiem dalībvalstu un dažādu institūciju iesniegumus saistībā ar Savienības tiesību aktiem, to interpretēšanu un pārkāpumiem. Kopš Latvija ir Eiropas Savienībā (ES), valstij sniegti spriedumi kopā vairāk nekā 100 lietās. Eiropas Savienības Tiesai galvenie uzdevumi ir vairāki: nodrošināt tiesiskumu direktīvās un regulās, kontrolēt un vērtēt dažādu līgumu un pienākumu izpildi, kā arī pēc dalībvalstu tiesu lūguma interpretēt Eiropas Savienības tiesības. “Mūsu pirmā un galvenā kompetence – sniegt atbildi uz to, ko mēs saucam par prejudiciālo jautājumu no nacionālā tiesneša, kur interpretējam ES tiesību aktu. Tad jau nacionālais tiesnesis zina, kā strīdu atrisināt,” saka Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.
Ineta Ziemele uzsver, ka Latvijas jautājumi tiesai ir būtiski un arī veido Eiropas tiesības. Šādā izpratnē Latvijai esot pozitīvs vārds. “Mūsu tiesas, Augstākā tiesa jo īpaši, bet arī apgabaltiesas un pirmās instances tiesas, ir, gadiem ejot, bijušas salīdzinoši aktīvas uz citu ES dalībvalstu fona. Apturējušas strīdu izskatīšanu Latvijā un ir vērsušās EST pēc palīdzības, lai EST pasaka, kā šo ES normatīvu konkretajā strīdā piemērot. Piemēram, par datu aizsardzības regulu, viens no Satversmes tiesas jautājumiem. Par soda punktiem, atceraties, Latvijā CSDD datubāzē Jūs varējāt faktiski jebkurā brīdī atrast, vai kādam no jūsu draugiem, paziņām, darbabiedriem soda punkti uzkrājušies.”
Visbiežāk tiesā vēršoties nacionālās tiesas un institūcijas, daudz retāk juridiskas personas, piemēram, risinot strīdus konkurences jautājumos. Saistībā ar Latviju šobrīd Eiropas Savienības Tiesā izskatīšanai ir 10 lietas. “Pašreiz ir Dobeles autobusu parka lieta par transporta regulējuma jautājumiem. Mums ir svarīgi autobusu pārvadājumi ne tikai, piemēram, no Jelgavas līdz Rīgai, bet arī no Rīgas līdz Varšavai. Transporta jomā kompetenci esam nodevuši Eiropas Savienībai. Šajās dienās ir pasludināts spriedums vienas zemnieku savienības lietā. Lauksaimniecība ir liela joma, lauksaimniekiem ir liels ES finansējums. To organizē Lauku atbalsta dienests. Bieži vien arī atsaka atbalstu saimniecībām, jo ir konkrēti kritēriji, kas atrodas ES regulējumā un arī līgumā par valsts atbalstu.”
Tāpat arī tiesību telpā esot aktuāls jautājums par invazīvo augu ierobežošanu, kur Latvija neesot izpildījusi regulas prasības. Ja Eiropas Komisiju mūsu valsts paskaidrojumi nepārliecinās, tad tā vērsīsies tiesā.
Foto: Zumapress/Scanpix
