Pirmo reizi Latvijas vēsturē veikts eksperimentāls pētījums, kurā analizēta konkrēta pašvaldība, šajā gadījumā Valmiera. Centrālā Statistikas pārvalde izvērtējusi konkrētus pilsētas kvartālus: cik iedzīvotāju tajos dzīvo, kāds ir viņu vecums, ienākumi, kur strādā un tamlīdzīgi. Mērķis ir palīdzēt pašvaldībām plānot, par pamatu ņemot faktus.

Valmieras pilsētas pašvaldība Centrālās Statistikas pārvaldes aicinājumam piedalīties šādā eksperimentālā pētījumā piekritusi, jo dati būs nozīmīgs pamatojums, izstrādājot dažādus projektus. Līdz šim šādu datu nebija, saka Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums (Valmierai un Vidzemei): “Tas ir svarīgi, lai plānotu, piemēram, sabiedriskā transporta virzību, kā arī, lai saprastu, kur būvēt savas būves pilsētā.”

Iegūtie dati par iedzīvotāju skaitu pilsētas kvartālos ir būtiski, plānojot civilās aizsardzības jautājumus, piemēram, cik daudz transporta nepieciešams evakuācijai ārkārtas situāciju gadījumā, kā arī ļauj izvērtēt, vai kādā pilsētas daļā ir nepieciešams uzstādīt papildus trauksmes sirēnas. Ļoti vērtīgi dati Valmieras pilsētas pašvaldībai ir par cittautiešu īpatsvaru pilsētas kvartālos.

“Mums jau bijusi cittautiešu vēstule, kāpēc ir darbinātas sirēnas, kāpēc nav saņemta informācija svešvalodā, jo to nosaka arī normatīvie akti, ka ārkārtas situācijā ir jānodrošina informācija svešvalodā,” saka Gailums.

Par to, ka šādu datu trūkst un ka tie ir akūti nepieciešami, ReTV Ziņām norāda arī Pašvaldību savienībā. “Jebkurai plānošanai jābūt balstītai uz faktiem. Tas ir viens no iemesliem – vai tā ir Rīga vai Valmiera, ja mainīsies deputāti, lai viņi saprot, kura teritorija attīstas, kurā ir nepieciešams kaut kas cits. Tas ir būtiski ar skatu nākotnē,” saka LPS vadītājs Gints Kaminskis.

Kopumā Valmierā Centrālā Statistikas pārvalde noteikusi 27 apkaimes, saglabājot to vēsturiskos un sarunvalodā izmantotos nosaukumus. Iedzīvotāju skaits tajos noteikts, ņemot vērā CSP rīcībā esošo informāciju. “Eksperimentālo datu pamatā ir 2011.gada tautas skaitīšana, bet, ja ir izmaiņas deklarētajā dzīves vietā, tad tas ir ņemts vērā, apkopojot abus datus, plus vēl, ja pēc CSP datiem cilvēks nedzīvo Latvijā,” ReTV Ziņām saka CSP pārstāvis Dāvis Kļaviņš.

Kā ReTV ziņām skaidro CSP, eksperimentālie dati ir krietns pamatojums, lai pašvaldība pieņemtu nozīmīgus lēmumus. “Ja ir konkrēti dati, ar ko manipulēt, tad pašvaldība var pieņemt labākus lēmumus,” saka Kļaviņš.

Centrālā Statistikas pārvalde aicina arī citas Latvijas lielās pilsētas noteikt to teritoriālo dalījumu, kā arī apkopot informāciju par iedzīvotājiem. Tas jau noticis ne tikai Valmierā, bet arī Rīgā, un šobrīd interesi izrādījusi arī Ventspils.