Eksperti Latvijai prognozē izaicinājumiem pilnu gadu

2024. gads Latvijai būs izaicinājumu laiks – karš tepat kaimiņos Ukrainā, kas savā ziņā ir karš arī par mūsu brīvību un vērtībām, augstas energoresursu cenas Latvijā samazina pirktspēju, jāatrod veidi, kā Latvijas ekonomikā turpināt izaugsmi un palielināt nodokļu ieņēmumus budžetā. Bet visam pāri Latvija ar nemainīgu lepnumu par to un ikviena sapņiem, idejām un darbiem ik dienu.

Valsts sākas ar ikvienu no mums, mūsu nesavtīgo darbu ģimenei, novadam un Latvijai. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norāda, ka viņš viens, viena valdība vai Saeima nevarēs izdarīt visu paša cilvēka vietā, bet viņš noteikti daudz strādās, lai mazinātu birokrātiju. “Daudzas lietas mums kavē tieši birokrātija. Ja būs kāds likums, kurā, manā ieskatā, būs pārāk sarežģīti aprakstīti procesi, procedūras, tad es lūgšu Saeimu to otrreiz pārskatīt un caurlūkot. Otrkārt, kopā ar Ministru kabinetu un Saeimu mēģināsim daudz darīt, lai veicinātu mūsu ekonomiku – gan dodoties [ārvalstu] vizītēs ar uzņēmējiem, veicinot konkurētspēju starptautiski, gan kopā ar zinātniekiem mums izveidotajā Konkurētspējas komisijā, skatīsimies, kādā veidā var palīdzēt gan ēnu [ekonomikas] apkarošanas, gan izglītības un zinātnes, augstākās izglītības veicināšanā. Tur es neizslēdzu, ka būs konkrēti priekšlikumi Saeimai.” 

2024. gadā Latvija turpinās palielināt aizsardzības jomas budžetu, veicot ievērojamas investīcijas valsts aizsardzības spēju stiprināšanai. Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens norāda, ka Latvija ir mainījusi attieksmi pret valsts aizsardzību, veicot lielākus pasākumus, lai uzlabotu pašu gatavību, nevis tikai paļautos uz NATO. Bet, viņaprāt, nedrīkst pazaudēt fokusu arī citās jomās. “Vēl viens aspekts pie drošības, ko noteikti vēlos piebilst. Ir ļoti kļūdaini paļauties vienīgi uz aprīkojumu un tādām lietām. Tas nav stāsts tikai par valsts aizsardzību, arī par citām jomām. Ir ļoti, ļoti svarīgi, lai cilvēki sajustu reālas pārmaiņas, reālus uzlabojumus savā ikdienā – gan tajā, kā valsts pret viņiem izturas, gan kādus pakalpojumus viņi saņem no valsts, kā attīstās ekonomika. Visas šīs lietas ir cieši saistītas gan ar spēju aizsargāties, gan arī – cik cilvēki atbalsta dažādas insitūcijas un uzticas tām. Kopumā dod ieguldījumu valsts kopējā attīstībā.”

Latvijas cilvēku labklājība un piederība valstij ir atslēga valsts nākotnei. Valsts ekonomikā eksperti lielu uzrāvienu neprognozē.   Korporatīvo finanšu uzņēmuma “Prudentia” partneris, valdes loceklis Ģirts Rungainis: “Labā un sliktā ziņa ir – izaugsme būs, bet tā būs salīdzinošana neliela. Nav redzami spēcīgi, pozitīvi izaugsmes avoti ne iekšēji, ne ārēji. Šķiet, ka tas, kur mēs atrodamies, kā mēs izskatāmies, kādā mēs esam ekonomiskajā situācijā, kādas ir mūsu parādsaistības, kādi ir “ārējie vēji”, drīzāk vajadzētu būt “pluss nullei” nekā “mīnuss nullei”, kā ir šogad. Galvenais ienākumu avots ekonomikā ir uzņēmējdarbība. Uzņēmējdarbība, kas strādā preču, pakalpojumu, piedzīvojumu radīšanā un pārdod tos ārpus Latvijas.”

2024.gads būs 34. kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Latvija ir nogājusi garu un izaicinājumiem bagātu ceļu, kas turpinās un turpināsies vienmēr. Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena: “Vēl viens neatkarības gads – es ceru, ka tas tā turpināsies ilgi, mēs tā varēsim teikt visu laiku. Skaidrs, ka, domājot par mākslu un kā attīstīties, fonā ir Ukrainas karš un kā attīstās situācija. Tajā pašā laikā ir jāturpina sapņot, darīt visu iespējamo gan mākslas jomā, gan vispār sabiedrības attīstībā.”