Eksperti: slēpt, ar ko noslēgts līgums, nav laba pārvaldības prakse

Atsaucoties uz komercnoslēpumu, Daugavpilī netiek atklāts, kas pašvaldības kapitālsabiedrībai piegādājis gāzi siltuma ražošanai. Lai gan likums nenosaka, kas publiskai kapitālsabiedrībai jāatklāj, eksperti to vērtē kā sliktu pārvaldības praksi. Tikmēr opozīcija draud vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

“Daugavpils siltumtīklos” oktobrī testa režīmā sāka strādāt pavasarī uzbūvētā šķeldas katlu māja. Ar tajā saražoto siltumu gan nepietiek, lai apgādātu visu pilsētu, tāpēc jāturpina vien kurināt arī dabasgāzi. Tās cenas pamatīgi pieaugušas, taču “Daugavpils siltumtīkliem” izdevies to iepirkt tā, lai siltumtarifu nebūtu jāpaaugstina. Kas ir lētās dabasgāzes piegādātājs, Daugavpilī neatklāj. “Tā nav slēpjama informācija. Tas ir komercnoslēpums. Ir komercnoslēpuma definīcija, kas ir paredzēta. Mums šis likums jāievēro. Darījums ir noticis likumā noteiktajā kārtībā,” saka Artis Birkmanis, “Daugavpils siltumtīklu” valdes loceklis.

Jāatgādina, ka “Daugavpils siltumtīkli” šogad jau saņēma kritiku par pārkāpumiem iepirkumu procedūrā Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, laužot līgumu sakarā ar kaltu mājas būvniecību. “Siltumtīkli, ievērojot procedūru, izsludina cenu aptauju, tirgus izpēti, un pretendenti sniedz savu piedāvājumus. Es nezinu, tā, visdrīzāk, ir komerciāla rakstura informācija,” pauž Sabīne Šņepste, Daugavpils domes izpilddirektore.

“Likums, kas nosaka kapitālsabiedrību darbību, tieši publisko kapitālsabiedrību darbību, paredz noteiktu informācijas apjomu, kas par kapitālsabiedrību ir jāzina. Tādas detalizācijas, lai katrs noslēgtais darījums tiktu publiskots, nav,” uzsver Ilze Oša, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve.

Lai gan likums neuzdot kā pienākumu atklāt šādu informāciju, eksperti vērtē - kapitālsabiedrībām vismaz iekšēji būtu jāizstrādā kārtība, kādos gadījumos un kāpēc, kāda informācija tiek slēpta. “Kāpēc šo informāciju slēpt no iedzīvotājiem vai uzņēmuma klientiem, vai žurnālistiem, kas uzdod pamatotus jautājumus? Tātad, kas ir šie principi, kādā veidā pašvaldības kapitālsabiedrība, pildot pašvaldības autonomo funkciju, ir panākusi kādus līguma nosacījumus? Šeit es neredzu tos iemeslus, ka mēs visu varam paslēpt zem komercnoslēpuma plīvura,” pauž Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs.

 “Jautājums, vai mēs gribam, lai būtu Rīgas scenārijs numur divi Daugavpilī. Tas ir jautājums par to, pie kā var novest slikta kapitālsabiedrību pārvaldība,” saka Liene Gātere, politikas pētniece.

Eksperti gan atzīst, ka vienlaikus sabiebrībai būtu jāuzticas tiesībsargājošajām iestādēm un regulatoriem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija jau norādījusi, ka par līgumu ir informēta, neatbilstības neesot konstatētas. Ar līgumu sociālajos medijos lepojas Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, tikmēr citi pašvaldības deputāti ir neziņā. “Es kā domes deputāts arī esmu pastumts malā no informācijas. Pēc neoficiālas informācijas, šobrīd tiek veikti vairāki iepirkumi. Tiek veikti īstermiņa iepirkumi uz mēnesi, uz divām nedēļām,” saka Pēteris Dzalbe, Daugavpils domes deputāts.

Šāda īstermiņa plānošana opozīcijas deputātu neapmierina, tāpēc, ja piecu dienu laikā netiks sniegta informācija, viņš plāno vērsties Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojā.

Jāpiezīmē, ka oktobrī siltumu Daugavpilij pārtrauca piegādāt arī privātie koģenerācijas staciju uzņēmumi, kas paziņojuši par tehnoloģisko pārtraukumu. Toties tarifs iedzīvotājiem vismaz pagaidām palicis nemainīgs, tiesa - tas nebūt nav zemākais Latvijā.


Foto: Freepik