Par spīti ne sevišķi optimistiskajām prognozēm, pagājušajā gadā vidējā darba samaksa valstī pieaugusi par vairāk nekā desmit procentiem un sasniegusi 1277 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kurā sektorā atalgojums pieaudzis visvairāk un kādas ir prognozes par šo gadu?
Pērn mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 135 eiro jeb gandrīz 12 procentiem, ja salīdzina ar 2020. gadu. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka straujākais pieaugums – par vairāk nekā 13 procentiem – bijis tā sauktajā vispārējā valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī uzņēmumi, kas saņem valsts finansējumu, tātad – arī ārstniecības iestādes. “Visstraujākais algu pieaugums nebija tieši valsts pārvaldē, bet veselības aprūpē – apmēram par ceturto daļu. Gan jāpiebilst, ka tur šo algu pieaugumu ļoti ietekmēja piemaksas par papildus darbu kovida epidēmijas laikā,” saka Pēteris Strautiņš, “Luminor” bankas ekonomists.
ReTV izvaicātie eksperti uzsver, ka šī statistika gan neataino ēnu ekonomiku, līdz ar to faktiskais darba samaksas pieaugums jo sevišķi privātajā sektorā varētu būt vēl lielāks. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone savukārt akcentē, ka algu pieaugums pērn ne vienmēr bijis proporcionāls produktivitātei. “Šajā gadījumā, kad darba roku trūkst un darba devēji ir noslēguši ilgtermiņa līgumus par konkrētām piegādēm saviem pasūtītājiem, šajā brīdī viņi ir faktiski situācijā, ka viņiem nav iespēju lauzt šo līgumu. Tad, kāda nu ir iespēja konkrētajā reģionā darba rokas piesaistīt, cena varbūt uzaug daudz straujāk, nekā ir produktivitāte.”
Darba samaksas izmaiņu prognozēs šim gadam visbiežāk ieskanas vārds “piesardzība”, jo karš Ukrainā nenovēršami izraisīs ekonomikas izaugsmes tempa palēninājumu – sākumā prognozēto četru procentu vietā sagaidāms tikai viens, divi procenti, uzskata bankas pārstāvis. “Iemesli galvenie – zaudēta daļa eksporta uz Krieviju, Baltkrieviju un droši vien arī Ukrainu, farmācija, medicīna, transporta pakalpojumi, arī tūrisms. Tūrisms jau bija pazudis, bet tagad skaidrs, ka tas tajā virzienā neatjaunosies. Tātad – šādi tiešie zaudējumi, bet, iespējams, arī patērētāju uzvedības maiņa: piesardzība, vēlme mazāk tērēt. Ir signāli, ka mazāk tērē luksusa precēm, restorāniem un tamlīdzīgi,” saka Pēteris Strautiņš.
Līga Meņģelsone pauž: “Grūti prognozēt, kad un kādā veidā uzņēmēji pārgrupēsies un pārkārtos savas piegādes ķēdes, tomēr tas noteikti atsauksies uz algu līmeni un izaugsmes procentu.”
Vidējā darba samaksa, kas gan neataino objektīvo situāciju visās nozarēs, visdrīzāk turpinās palielināties arī šogad, jo tā sauktajā vispārējā valdības sektorā tam jau paredzēta nauda valsts budžetā, kā arī likumā paplašinātas iespējas celt algas valsts un pašvaldību institūcijās strādājošajiem.
Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis norāda: “2022. gadā papildus līdzekļi piešķirti kultūras jomā nodarbinātajiem, tāpat arī ir papildus finansējums ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai. Regulāri tiek piešķirti papildu līdzekļi piemaksām saistībā ar Covid-19 pandēmiju - gan ārstniecības, gan arī sociālās aprūpes iestādēs, iekšlietu sistēmā (policijā), kā arī citās nozarēs. Turklāt no 1. jūlija stāsies spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kur tiek būtiski pārskatīta atalgojuma skala, kas dos iespēju palielināt mēnešalgu, ja iestādei šiem mērķiem būs pieejami finansiālie resursi.”
Šogad darba samaksas pieaugums gan nebūs tik straujš kā pērn, un pieaugumu izjust īsti neļaus cenu kāpums, paredz eksperti. “Šogad diemžēl vidējā inflācija gadā būs augsta – jau tagad mēnešos, par kuriem ir ziņas, jau ir tā ap astoņiem procentiem, un martā, aprīlī visdrīzāk būs vēl vairāk. Pēc tam, gada otrajā pusē, cerības uz enerģijas cenu kritumu, kas bija, - tās faktiski ir pazudušas vai stipri vājinājušās,” saka Pēteris Strautiņš.
Pēteris Strautiņš prognozē, ka šogad kopumā cenu kāpums “apēdīs” apmēram pusi no paredzamā vidējās darba samaksas pieauguma.
