Ekspluatācijā nodota Kosmosa izziņas centra ēka Cēsīs

#Reklāma

Ideja par Kosmosa izziņas centru radās jau teju pirms 10 gadiem. Līdz tam Cēsīs darbojās zinātkāres centrs Zinoo, bet tā telpas bija kļuvušas par šauru un izsmēlušas savu attīstības potenciālu. Līdz ar to sākās darbs pie jauna attīstības plāna izstrādes un finanšu piesaistes.

Šonedēļ jaunā Kosmosa izziņas centra ēka nodota ekspluatācijā. Un Mareks Pavārs, Cēsu novada pašvaldības attīstības pārvaldes būvinženieris, izveda mūs nelielā ekskursijā, iepazīstinot ar ēkas tehnoloģiskajiem risinājumiem. “Ienākot centrā, apmeklētājiem būs iespēja pārbaudīt, kā tiek saražota enerģija. Ekrānā varam redzēt tieši šobrīd saražotās enerģijas daudzumu, staigājot pa šo soļu ģeneratoru ražojošo grīdu.”

Ēkas pirmajā stāvā izbūvēta plaša, atvērta tipa ēdināšanas zona, kurā neliela daļa paredzēta ēdiena sagatavošanai, savukārt apmeklētājiem būs pieejama atpūtas zona ar galdiņiem, vasaras periodā iespēja maltīti ieturēt ēkas ārpusē uz terases. Protams, šo visu Mareks vēl tikai stāsta, to nevaram redzēt. Lai gan ēkas būvniecības darbi noslēgušies, telpu labiekārtošana un ekspozīciju izvietošana vēl sekos. 

Viens no projekta galvenajiem mērķiem bija izbūvēt jaunu, ilgtspējīgu un enerģētiski pašpietiekamu ēku. “Lai nodrošinātu ēkas pašpietiekamību ir uzstādīti saules paneļi. Šeit mēs redzam konkrētu inventoru ar kopējo saražoto jaudu 50kW. Tas nozīmē mēs saražosim tik daudz cik mēs patērēsim. Ēka ir paredzēta ar zemu enerģijas patēriņu, kas ir plānota 15 kWh/m2 gadā. Galvenais siltumnesējs ir siltumsūknis ar kopējo uzstādīto jaudu 70kW. Siltā ūdens ražošanai ir uzstādīti divi granulu apkures katli ar kopējo jaudu 120kW. Ir uzstādītas siltā ūdens tvertnes un akumulācijas tvertnes,” stāsta Mareks Pavārs, Cēsu novada pašvaldības attīstības pārvaldes būvinženieris

Vēl turpat atrodas arī iekārta otrreizējai lietus ūdens izmantošanai, kas tiks savākts no ēkas jumta. Ārā ir izbūvētas pazemes tvertnes, kur šis lietus ūdens tik attīrīts un pēc tam jau padots otrreizējai izmantošanai ēkā uz samezgliem. 

Ēkā arī paredzēts īstenot viedās vadības un kontroles risinājumus gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas patēriņa vadībai un kontrolei. Savukārt blakus centram ir izbūvēta autostāvvieta ar 53 vietām, kā arī ierīkotas četras abpusējās ātrās elektroatomobiļu uzlādes stacijas – astoņām automašīnām un viena autobusa uzlādes stacija. 

Bet par Kosmosa izziņas centra lielāko objektu stāsta Miks Dzenis, Kosmosa izziņas centra vadītājs: “Katram muzejam, katram zinātnes centram ir sava odziņa, arī mums tāda ir, un tā ir redzama mums fonā. Kosmosa centram ir sava kosmosa stacija. Šajā gadījumā mūsu galvenā ēkas sirds, jo kosmosa stacija simbolizē astronauta profesiju. Otrajā stāvā vairāk ir domāts par to, lai jaunieši un ģimenes uzzina par to, kā tad astronauti dzīvo kosmosa stacijā, kas ir tās pamatvajadzības, kas ir nepieciešamas, lai dzīvotu, bet ar visām tām pašām lietām, tikai mazā telpā, katru dienu, sešus mēnešus neizejot no šīs te telpas. Kas ir vajadzīgs lai ēstu, gulētu, strādātu, atrastu vietu saviem hobijiem un plānotu savu darbu. Savukārt trešajā stāvā būs vairāk domāts tas, kā šastronauti ikdienā strādā.”

“Mēs saredzam, ka tas būs tāds interešu izglītības centrs, atbalsta centrs arī skolām, lai bērniem stiprinātu fizikas, ķīmijas, matemātikas zināšanas jeb angliski to sauc par STEM priekšmetiem. Un kosmosa centra komanda ir izstrādājusi arī dažnedažādas programmas, mācību programmas dažāda vecuma bērniem un mēs tiešām ceram, ka skolas aktīvi brauks uz kosmosa centru šīs zināšanas gūt un uzkrāt un ka kosmosa centrs būs tāds labs atbalsts mūsu reģionam. Es šinī gadījumā nedomāju tikai par Cēsu novadu, bet arī reģionus kopumā, lai stiprinātu STEM,” saka Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs.

Plānots, ka Kosmosa izziņas centrs saviem apmeklētājiem durvis vērs jau šī gada jūlijā.