Elektrība ne vienmēr spēs aizstāt klasisko tvaika katlu

Elektrisks automobilis pēc būtības ir sens kā pati pasaule. Savulaik daudzi auto entuziasti izmēģināja roku elektromobiļu radīšanā. Izmēģināja un aizmirsa to kā šausmīgu sapni, jo gudrāki prāti izgudroja iekšdedzes dzinēju. Kopš tiem laikiem ražens un braucieniem pilns izvērtās vesels automobilistu gadsimts.

Pagājuši kādi simt gadi. Atkal esam tur, kur autobūves pirmsākumos. Diemžēl šoreiz jau teju vai brīvprātīgi piespiedu kārtā, kas lielā mērā daudzos rada gluži izprotamu pretestību. Cilvēkiem vienmēr ir paticis pieņemt lēmumus pašam – vīrs nolēma un vīrs izdarīja! Protams, dzīvē nekas nestāv uz vietas, tāpēc nesteidzīgi pasaule elektrizējas. Elektrizējas arī Latvija.

Nav jau tā, ka elektriskais automobilis ir pilnīgi nederīgs un saimniecībā neizmantojams. Dažiem tas ir tieši tas, kas vajadzīgs, tik vien kā potenciālais šāda transporta līdzekļa īpašnieks to nav iedomājies, apsvēris, pieņēmis.

Pamēģināsim noskaidrot, kas ir tie, kuriem elektrība nav sods, bet teju vai likteņa dāvana. Mēs taču labi zinām, ka katram un visam uz šīs zemes ir sava zvaigznēs ierakstīta loma. Tātad arī elektriskajam automobilim tāda ir!


Otrais automobilis ģimenē

Mūsdienu ikdienas temps kļuvis tik straujš, ka bez automobiļa iztikt ir grūti. Tieši šā iemesla dēļ daudzās ģimenēs uzrodas otrais un pat trešais transporta līdzeklis. Tieši šī ir tā reize, kad būtu vērts izsvērt elektromobiļa iegādi.

Ar iekšdedzes dzinēju darbināms auto paliek tam, kam dienas gaitā garāki ceļi veicami, savukārt lokālām vajadzībām atliek neliels, sprigans un taupīgs elektriskais spēkrats. Lai aizvizinātu uz skolu vai dārziņu topošos mantiniekus nepavisam nav vajadzīgs liels auto ar dīzeļdzinēju. Vēl jo vairāk – šādā režīmā dīzeli nāksies remontēt bieži un sāpīgi.

Lai nokļūtu darba vietā desmit kilometru attālumā un atgrieztos mājās, elektriskais auto bez uzlādes kalpos nedēļu no vietas un vēl atliks nedēļas nogalei. Savukārt kopējiem ģimenes izbraukumiem rezervē, taču ir un paliek “centrālais” transporta līdzeklis. Tāds, ar kuru var doties kaut vai apkārt pasaulei!

Starp citu, te ir īstā reize aplūkot mazlietotu elektrisko automobiļu piedāvājumu, jo ne vienmēr otrajam vai pat trešajam ģimenes automobilim jābūt pilnīgi jaunam. Kāpēc gan tas nevarētu būt tik iecienītais BMW i3, Mini Cooper vai pat piezemētākais Hyundai Kona?


Pilsētniekam elektrība varētu būt pa prātam

Kur es šo briesmonīti uzlādēšu? Tā saka daudzi jo daudzi pilsētas iedzīvotāji. Un patiesi – pagarinātāju no Imantas daudzstāvenes septītā stāva taču nevilksi līdz autostāvvietai? Taču veselais saprāts saka, ka reizi nedēļā pavadīt nepilnu stundu pie uzlādes stabiņa nav nekas pārliku sarežģīts. 

Dažādas aptaujas liecina, ka vidusmēra pilsētnieks dienā nobrauc ne vairāk par 20 kilometriem. Bērns uz skolu, pats uz darbu, vakarā sporta zāle, veikals un tas arī viss. Ja pieņemam, ka simts kilometrus nobraukt ar vienu uzlādi spēj nu jau gandrīz jebkurš elektriskais auto, tad viena uzlāde ir tieši piecām dienām.

Ņemot vērā priekšrocības, kas saistītas ar auto novietošanu gan uz nakti, gan pie darba, tad šeit varētu sanākt zināms ietaupījums. Arī sastrēgumus pilsētas centrā var apbraukt pa sabiedriskā transporta joslām. Vārdu sakot, elektrisks auto pilsētas džungļos ir visnotaļ labs risinājums.

Te gan derētu likt akcentu uz nelieliem un nedārgiem elektromobiļiem, kas naudas izteiksmē nerada milzu caurumu ģimenes budžetā. Piemēram, piecus gadus vecu auto līdz 15 tūkstošiem eiro varētu būt cienīgs apdomu objekts.

Nobraucot divdesmit kilometrus dienā nepieciešamība pēc premium klases komforta ir apšaubāms rādījums. Arī automobiļa izmēriem nav jābūt iespaidīgiem salīdzinājumā ar tāliem ceļiem paredzētiem auto. Patiesībā neliels elektromobilis, kurš paģērēs piecus eiro vienai uzlādei uz visu nedēļu un nekādus papildus izdevumus ir gana pragmātisks risinājums.


Pirmais puisis ciematā

Elektriskais auto vēl joprojām ir labklājības simbols, jo tā veikala cena ir gandrīz dubultā pārsniegusi parasta auto vērtību. Tātad arī izredzes izrādīties kaimiņu priekšā ir daudz lielākas! Varbūt tas izskaidro lielo interesi par premium klases elektroauto pieejamību. Kāds tur noslēpums, ka Latvijā jaunu auto pircēji vislielāko interesi izrāda par Porsche Cayman, Tesla Model 5, Audi Q8 Sportback e-tron un citiem automobiļiem, kuru cena jūtami pārsniedz simts tūkstošu eiro iedaļu.

Jāatzīst, ka elektriskais automobilis labā nozīmē ar savu veiktspēju pārsteigs jebkuru. Tā ir fantastiska dinamika ar paātrinājumu līdz simts kilometriem stundā vien pāris sekundēs. Tā ir līdz nervu sabrukumam perfekta darbība pie liela ātruma. Ja nu vien ir kāds neliels mīnuss, tad tas ir diezgan ierobežots nobraukums ar vienu uzlādi.

Te gan jāsaprot, ko mēs saprotam ar jēdzienu “neliela nobraukuma rezerve”. Piemēram, jau minētajam Audi Q8 Sportback e-tron normālā režīmā ar vienu uzlādi var nobraukt līdz  pieciem simtiem kilometru. Ja vēlamies parādīt, kurš krustojumā ir saimnieks, tad līdzīgi fosilajai degvielai, arī elektrība no krājumiem pazūd proporcionāli. Jautājums ir tikai viens – vai to varam uztvert par neērtību?

Cilvēks, kurš atļaujas automobili par vidēji 150 tūkstošiem eiro, visticamāk nepārdzīvos, ka nevar doties ar ģimeni slēpot Alpu nogāzēs savā automobilī. Visticamāk šī auditorija to nedarītu arī tad, ja ar vienu uzlādi varētu pievarēt trīs tūkstošus kilometru. Un kāpēc gan tas vajadzīgs, ja jau gadu desmitiem ir izgudrota aviokompāniju reisos tā saucamā biznesa klase?


Secinājums ir tieši tik pat vienkāršs kā tam pieklātos būt! Lai ar kādu degvielu darbotos mūsu auto, pats svarīgākais, lai tas atbilstu trīs pašiem svarīgākajiem kritērijiem:

  • Tas vizuāli būtu patīkams;
  • Tas atbilst mūsu vajadzībām:
  • Tas ir atbilstošs mūsu pieejamajam budžetam.

Ja visas trīs lietas atzīmējamas ar plus zīmi, tad esam nostājušies pie pareizā plaukta. Savukārt apmierināts autobraucējs ir labs autobraucējs, jo ceļā dodas ar prieku un bez nevajadzīgā stresa!