Elektroenerģija tikai no saules, vēja un ūdens

Latvija var būt pašpietiekama un sev nepieciešamo enerģijas daudzumu saražot – izmantojot dabai draudzīgus vietējos resursus, kā sauli, vēju un ūdeni. Tā uzskata iniciatīvas grupa “Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā”, kas savus aprēķinus prezentēja diskusijā Mālpilī. ReTV uzrunātie eksperti šādiem apgalvojumiem gan piekrīt tikai daļēji.  

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aktuāla kļuva ne vien pāreja uz dabai draudzīgu, bet arī neatkarīgu energoresursu izmantošanu. Iniciatīvas grupai “Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā”, kurā apvienojušies visdažādāko jomu pārstāvji, esot savs redzējums, kā desmit gados radīt pašpietiekamu elektroapgādes sistēmu. “Nekā cita jau nav, kā turēties pašiem pie saviem resursiem un tos ļoti racionāli izmantot,” uzsver Aleksandrs Lielmežs, pensionēts enerģētiķis, iniciatīvas grupas dalībnieks.

Lielmežs norāda, ka mūsu bagātība ir saule, vējš un ūdens; ar to esot pietiekami, lai Latvija spētu sevi nodrošināt ar elektroenerģiju, samazinot vai pat pilnībā pārtraucot elektroenerģijas iepirkumus par biržas cenām.

Pēc iniciatīvas grupas prezentētajiem datiem diskusijā Mālpilī, salīdzinot ar Latvijas elektroenerģijas patēriņu, pašlaik iztrūkst 2 325 426 MWh elektroenerģijas. Daļu no tās, viņuprāt, varētu aizstāt elektronerģiju ražojot ar plūsmas turbīnām, bet to, ko nespēj ūdens, spēšot saule un vējš. Latvijas Vēja asociācijas padomes priekšsēdētājs Gatis Galviņš ReTV norāda, ka daļu elektrības tik tiešām varētu saražot gan vējš, gan saule, tomēr atteikties no dalības “Nord Pool” neesot reāli. “Lielāko gada daļu mēs esam elektrības importētāji, jo no kopējās bilances pašlaik importējām aptuveni 30% no nepieciešamās elektroenerģijas. Pateikt to, ka tajā brīdī, kad saražojam vairāk, nepiedalāmies biržā, bet tad, kad mums trūkst, atkal ejam iekšā, nebūs īsti pareizi.”

Diskusijas dalībnieki norādīja arī uz nesakārtoto likumdošanu, kas pašreiz īsti neļauj veidot energokopienas, tādējādi ierobežojot lokālo mikroģenerācijas tīklu veidošanu. Šādus tīklus varētu veidot saules paneļu un vēja turbīnu īpašnieki, daloties ar saražoto elektroenerģiju ar tuvākajiem kaimiņiem, kas būtu energo kopienas dalībnieki. Enerģētikas, klimata un vides apakškomisijas priekšēdētājs Andris Kulbergs: “Beidzot gan sabiedrība, gan tautsaimniecība ir ķērusies vērsim pie ragiem un prasa pareizu jautājumu: vai mums Latvijā ir enerģētiskā stratēģija? Tās nav, bet ir jābūt. Bez šīs stratēģijas nevaram. Katrs vilks to deķi uz savu pusi, jo nav uzzīmēts ietvars, kāds ir mūsu kurss.”

Klimata un enerģētikas ministrijai sižeta veidošanas laiks bija nepietiekams, lai sniegtu savu redzējumu par diskusijā izskanējušajiem viedokļiem. Savukārt mūsu uzrunātais eksperts Aigars Laizāns no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes atbalsta enerģijas iegūšanu no saules, tomēr nereāla esot doma par elektrības ražošanu ar plūsmas turbīnām. “Man ir bijis bakalaurs, kurš aprēķināja, ka Gaujā pavasara plūdos var dabūt aptuveni 200 vatu enerģiju. Tā ir desmitā daļa no tējkannas jaudas. Latvijā nav tādu upju, no kā pietiekošā apjomā varētu ņemt enerģiju no caurplūdes ūdens hesiem.”

Iniciatīvas grupa savus priekšlikumus par elektroenerģijas pašpietiekamību un taisnīgiem tarifiem apkopošot ziņojumā un nosūtīšot Saeimai un valdībai.