Ēnas pār taksometriem. Kā cīnīties?

Sabiedrības uzmanība tam, cik godprātīgi taksometru firmas maksā nodokļus gan par saviem darbiniekiem, gan paša taksometru uzņēmuma darbību, piemēram, neieslēdzot skaitītāju un neizsniedzot čekus klientiem par notikušo braucienu, ir pievērsta jau vismaz 10 gadus. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu veicināšas pārvaldes direktore Santa Garanča skaidro, salīdzinot ar situāciju pirms dažiem gadiem, taksometru uzņēmumi ir kļuvuši godprātīgāki. “Pilnīgi noteikti situācija ir būtiski uzlabojusies. Ja paskatāmies piecus vai desmit gadus atpakaļ, ēnas šajā nozarē bija stipri lielākas. Šajā laikā ir veikta virkne administrēšanas pasākumu, gan būtiskas normatīvā akta regulējuma izmaiņas. Iespējas strādāt ēnās ir samazinājušās. Bet joprojām darāmā ir daudz, jo šai nozarei ir bijis tipiski censties strādāt ēnās, joprojām daļa no nozares to cenšas turpināt.”

Viņai piekrīt arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris. Gadu laikā ir ieviesti dažādi tehnoloģiski risinājumi, lai taksometru kompānijas būtu vieglāk uzmanīt. “Jāsaka tā, ka ēnu ekonomikas problemātika ir diezgan liela. Pēdējā būtiskā aplēse tika veikta 2019. gadā, kad “Bizness pret ēnu ekonomiku” veica pētījumu par to, ka ir ēnu ekonomikas industrijā, nāca pie secinājuma, ka tie var būt 80% no kopējā industrijas apmēra. Tas ir milzīgs īpatsvars. Taču jāsaka, ka kopš 2019. gada situācija ir attīstījusies. No patērētāju un klientu viedokļa vairāk tiek izmantoti platformu pakalpojumi, kur ēnu ekonomikas aktivitāte ir mazāka.”

Santa Garanča skaidro, ka tiek izmantota arī tiešsaistes datu saņemšana no taksometru platformām, kas arī ir ieguvums, lai spētu izkontrolēt negodprātīgus taksistus. Tas dod iespēju online režīmā sekot uzņēmumiem, kas strādā caur platformām.

Ja runājam par taksometriem, nebūt nav tā, ka Latvija ir vienīgā valsts, kur šajā nozarē valda ēnu ekonomika. Arī Francijas galvaspilsētā Parīzē ir daļa taksometru vadītāju, kas nevēlas, lai maksājums par braucienu būtu redzams uzraugošajām iestādēm. Tas varētu būt skaidrojams ar nozares īpatnību. Garanča: “Tas ir tāds nozares, pat ne Latvijas, bet jau plašāks fenomens. Patiešām dažādās valstīs ir meklēti dažādi risinājumi. Arī šī online datu saņemšana. Tas nebija Latvijas izgudrojums. Mēs arī skatījāmies citu valstu pieredzi.”

Kas tad būtu tās lietas, ko darīt, lai nākotnē ēnu ekonomikas īpatsvars būtu arvien mazāks? Valsts ieņēmumu dienestā skaidro, ka gadā sākumā ir sācis darboties ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns. “Tur šie uzsveri uz ēnu ekonomiku kopumā, taksometru nozari tas ietekmēs. Uzsvari ir uz caurspīdīgumu un informācijas pieejamību. Jo vairāk ir saprotams katram uzņēmējam, privātpersonai, ka viņa labklājības līmenis ir redzams, jo vairāk ir preventīvais efekts, ka personas domā un rēķinās ar to, pieņem lēmumus, iet baltās ekonomikas virzienā. Caurskatāmība, caurskatāmība un vēlreiz caurskatāmība ir tas, uz ko mēs tiecamies.”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris uzskata, ka galvenais ir tupināt strādāt ar mērķi, lai arī nākotnē atbildīgās institūcijas spetu veiksmīgi tikt galā ar ēnu ekonomiku. “Skaidrs, ka taksometru nozares kontekstā aina nav vienkārša, ņemot vērā to, ka nozare 10 gadu griezumā ir radikāli mainījusies. Viena no galvenajām atziņām pašam persnīgi saistās ar to. Publiskās pārvaldes un politkas veidotāju piedāvātie risinājumi. jāskatās nākotnes attīstības virzienā. Ja mēs šodienas acīm meklējam risinājumus problēmām, kas sākās pirms trīs gadiem, visticamāk, tiksim cauri garajam diskusiju procesam, formalitātēm. Šis risinājums tā brīžā situācijās būs novecojis.”

Savukārt uzņēmuma “Bolt” vecākais operāciju speciālists Nils Kacars stāsta, ka uzņēmums arī iesaistās ar dažādām idejām, lai ēnu ekonomiku nozarē mazinātu. Viena no šādām idejām – taksometru vienotais reģistrs. “Tiekoties ar valsts institūcijām, noturot sarunas, izstrādājām būtiskus risinājumus, kam iesaistīto puši ieskatā bija liela ietekme uz ēnu ekonomikas samazināšanu nākotnē. No tiem viens bija vienots taksometru reģistrs. Ar tā palīdzību mēs veicinātu caurspīdīgumu un nodrošinātu analīzes iespējas vienā reģistrā. Ar šo reģistru mēs vienkāršotu atsevišķos administratīvos procesus, piemēram, pārkāpumu kontroli, dotu iespēju datus salīdzināt dažādos laika griezumos,” skaidro Kacars.

Noslēgumā viela pārdomām, kas liecina par to, cik ļoti taksometru vadītāji mīl savu profesiju un ir gatavi ziedot savu laiku tās dēļ. Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā ir pieejama informācija par profesijām, atalgojumu, nostrādātajām stundām, utt. Ir vairāk nekā 2500 profesiju. Interesanti, kurā vietā mums ir taksometru vadītāji. Rēķinot pēc stundas tarifu likmes, tā ir devītā zemāk atalgotā profesija no visām mūsu valstī esošajām profesijām. Nedaudz pasmaidot, varētu teikt, ka cilvēki atrauj no sevis, lai varētu strādāt šajā jomā un izpildīt pakalpojumus.


Foto: Freepik; ilustratīvs