Elektroenerģijas cenu krīze būtiski ietekmē ne tikai ražotāju, bet arī lauksaimnieku ikdienu. Elektrības rēķinu izmaksām pēdējā pusgada laikā pieaugot vairāk nekā divas reizes, kā arī sekojot līdzi cenu svārstībām biržā, nereti darbu saimniecībās nākas pat uz laiku pārtraukt. Tas rada vēl papildu finansiālo slogu. Ekonomikas, Labklājības un Zemkopības ministrijas iecerējušas nākt talkā ar atbalsta pasākumiem. Nupat ārkārtas sēdē arī Saeima vienbalsīgi nolēma sniegt 50 miljonu eiro lielu atbalstu tieši energointensīviem uzņēmumiem.
Bioloģiskās saimniecības “Mītkes” īpašniece Velta Mītke Baltinavas pusē apstrādā nepilnus 500 hektārus zemes. Šobrīd saimniecībā elektroenerģiju visvairāk patērē graudu kaltes. “Pēdējo rēķinu vēl neesmu saņēmusi, bet gaidu to ar bailēm, jo mums tieši augusts bija visražīgākais elektrības patēriņa ziņā mēnesis. Tad, kad mums sezona, visas iekārtas un kalte iet. Dārgās stundas bija briesmīgas. Nevaram tā ņemt un atslēgt.”
Arī Aivars Trons Ludzas novada Ciblā līdz ar graudaugu un zālāju audzēšanu veic graudu apstrādi un pieņemšanu. Dienā šeit elektrības patēriņš ir vidēji 1000 kilovatstundas. “Tie lielie lēcieni līdz četriem eiro par kilovatu - bijām spiesti apturēt visus darbus un nogaidīt to stundu. Pa dienas vidu bija lēciens līdz pusotram eiro. Saldētavu nevar apturēt - četri eiro par kilovatu vai pusotrs. Tas viss atsauksies uz patērētāju.”
Uzņēmums “Latvenergo” atklāj - sūdzību skaits par nespēju apmaksāt rēķinus šajā laikā ir pieaudzis, taču pagaidām situāciju par kritisku neuzskata, un skaidro, ka pēdējā pusgada laikā elektrības cenu pieaugums vērojams visā Eiropā. To vienlaikus ietekmē vairāki nelabvēlīgi kā dabiski, tā politiski faktori. AS “Latvenergo” Pārdošanas direktors Uldis Mucinieks: “Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis diezgan lielu stresu energotirgos, galvenokārt atspoguļojoties dabasgāzes cenās. Ņemot vērā, ka Eiropā diezgan daudz gāzes joprojām iegūst izmantojot dabasgāzi, tad tas automātiski sadārdzina šo ražošanas procesu.”
Pirms nedēļas ārkārtas sēdē Saeima nolēma sniegt 50 miljonu eiro lielu atbalstu aptuveni 250 energointensīviem uzņēmumiem. Tāpat rit diskusijas par OIK maksājumu pārcelšanu, no 1. oktobra automātiski juridiskām personām rēķinos būs kompensēti elektroenerģijas sadales un pārvaldes maksājumi. Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts: “Ministrija arī ir reaģējusi, ieviešot divus pasākumus, no kuriem viens ir primārajai ražošanai, otrs - pārstrādes uzņēmumiem ar kopējo finansējumu teju 20 miljoni eiro. Šobrīd arī no Eiropas Savienības esam saņēmuši apstiprinājumu tai programmai, kas attiecas uz pārstrādi. Ir noteikti kritēriji. Tā nav helikoptera nauda, tas ir tiešām uzņēmumiem, kuri ir cietuši no krīzes.”
Lauksaimnieku viedoklis par veiksmīgākiem energokrīzes risinājumiem gan atšķiras no valdības paustā. Velta Mītke: “Lieta sākta kā no otra gala. Labāk elektrības cenu normālu noregulēt, kaut kā sataisīt, lai tā nebūtu tik augsta, nevis sākt no otra gala - maksāt pabalstus. Tā ir cīņa jau ar sekām.”
Nākotnes prognozes par cenām šobrīd nevar izteikt neviens, tomēr “Latvenergo” iezīmē tuvāko mēnešu scenāriju Uldis Mucinieks: “Es domāju, ka mums ir jārēķinās ar gana dārgu elektroenerģiju un dabasgāzi nākamajā gadā kā minimums.”
Tā kā kopumā Latvijā iespējams saražot aptuveni 70-80% no valstij nepieciešamās elektroenerģijas, ilgtermiņā ir ieceres par savu energoresursu neatkarību. Pašlaik rit darbs pie jauna vēja parku būvniecības likuma, tāpat arī tiek skatīti pieteiktie projekti par saules enerģijas parku izveidi.
#SIF_NVZ2022
