Nu jau pusotru gadu enerģētika un energoresursu cenas ir aktuālas gandrīz ikvienam. Izdevīgākos risinājumus, kā samazināt izmaksas par elektrību un siltumu, meklēja gan uzņēmēji, gan arī mājsaimniecības. Pašlaik situācija tirgū ir nomierinājusies – stabilizējušās gan gāzes, gan arī elektrības cenas. Energoefektivitāte būs aktuāls jautājums arī turpmāk, secina šīs jomas eksperti un uzņēmēji, tiekoties Valmierā.
Aizvadītajā rudenī sabiedrībā valdīja pamatīgas bažas par energoresursu izmaksām ziemas mēnešos. Gāzes cenas sasniedza rekordaugstus līmeņus, arī elektrība biržā maksāja neierasti dārgi. Pašlaik situācija ir stabilizējusies, pašreizējās energoresursu izmaksas vairs nesagādā tik lielas galvas sāpes nedz mājsaimniecībām, nedz arī uzņēmējiem. Enerģētikas eksperts un kādreizējais uzņēmuma “Latvenergo” vadītājs gan norāda, ka straujas cenu svārstības energoresursu tirgū būs vērojamas arī turpmāk. Enerģētikas eksperts Āris Žīgurs saka: “Es pat teiktu marginālas, tādas, ka dažās stundās energoresursu cena var būt ļoti zema saistībā ar lielo atjaunojamo energoresursu ģenerāciju ar vēju, arī ar saules īpatsvaru, saules ģenerācijas īpatsvara pieaugumu, konkrēti Baltijas valstīs. Neviens īsti nevar pateikt, kādas būs dabas gāzes cenas nākamajos 12 mēnešos.”
Tieši gāzes cenas atkal varētu radīt lielākos izacinājumus nākamajā rudenī. Pašlaik vairākas Eiropas valstis attīsta sašķidrinātās dabasgāzes termināļus, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes. Dabas gāzi sašķidrinātā veidā varētu piegādāt no jebkuras vietas pasaulē. “Ir nepieciešama infrastuktūra. Gāzi mēs kabatās neatvedīsim, jābūt arī kuģiem, transportlīdzekļiem, ar ko atvest. Pēkšņi milzīgs pieprasījums. Labā ziņa ir, ka apkārt termināļi būvējas. Mums jau ir reģionā apkārt. Žēl, ka mēs nogulējām ar savu. Mums ir Klaipēdas, gan Igaunijas un Somijas terminālis, arī Eiropā būvējas. Ar katru jaunu termināli Eiropā tā cena paliek labāka un labāka, jo tā tirgus kļūda risinās,” saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Lai arī turpmāk energoresursu cenu svārstības neradītu milzu problēmas, eksperti mudina risināt energoefektivitātes jautājumus. Siltināt ēkas, mazināt ražošanas izmaksas un veicināt enerģētikso neatkarību. Endziņš: “Aizvien vairāk uzņēmumu domā ne tikai par energoefektivitāti, bet arī mikroģenerāciju – paši uz vietas ražo enerģiju savam patēriņam, sperot soli kļūst konkurētspējīgāki tālākā nokotnē.”
To dara arī mājsaimniecības, jo šim mērķim pieejamas dažādas valsts un Eiropas fondu atbalsta programmas. Pašlaik milzu interese ir tieši par saules paneļu uzstādīšanu. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Gatis Silovs: “Brīdī, kad elektrības cena strauji uzkāpa, sabiedrība pamodās: “O! Saules paneļus mēs visi varētu uzlikt.” Atbalsta programmas, kuras tobrīd jau eksistēja, ieguva ļoti lielu popularitāti.”
Ekonomikas ministrijas pārstāvis norāda, ka pērn uzstādīts pat 10 reizes vairāk saules paneļu nekā 2021. gadā. Bet pašlaik tie aizvien spēj saražot ļoti maz no kopējā Latvijai nepieciešamā elektroenerģijas apjoma. Eksperti prognozē, ja zaļās enerģijas īpatsvars Latvijā turpinās pieaugt tikpat strauji, tad tuvāko piecu gadu laikā elektrības cenas mums vairs problēmas nesagādās.
Foto: Freepik; ilustratīvs
