Ikdienā Engures novads ir salīdzinoši kluss, taču vasaras sezonā tas pārvēršas par sava veida kūrorta zonu. Pērn augustā iedzīvotāju skaits palielinājās trīsarpus reižu. Tas automātiski nozīmē arī lielāku patērētā ūdens daudzumu, slodzi attīrīšanas iekārtām un zemākas kvalitātes gala rezultātu.

Jānis Šīre, viens no projekta "Life Goodwater IP" vadītājiem, pauž: “Nepilnīgi attīrīti notekūdeņi rada ietekmi gan uz virszemes ūdeņiem, piemēram, nonākot grāvjos un upēs un piesārņojot virszemes ūdeņus. Vai nonākot gruntsūdeņos.”

Piemēram, ja kanalizācijas akas nav hermētiskas, tad daļa no piesārņojuma nonāk dzeramajā ūdenī. Šāda problēma novērojama privātmājās, vasarnīcās un atsevišķos kempingos.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra projekta vadītāja Linda Fībiga uzsver: “Kamēr mums garšas īpatnības vai krāsa, vai smarža nemainās, cilvēks to pat nepamana. Ja ilgstoši dzer ar nitrātiem piesātinātu ūdeni (tur koncentrācijām jābūt ļoti, ļoti lielām), tad var parādīties veselības problēmas. Bet Latvijā mums šobrīd nav nekur konstatētas tādas problēmas.”

Engurē centralizētajai notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmai pieslēgušies 45% no kopējā iedzīvotāju skaita. Pārējiem ir savas krājtvertnes un septiķi, turklāt, visticamāk, finansiālu iemeslu dēļ iedzīvotāji tās cenšas izvest pēc iespējas retāk. Taču gala rezultātā, nonākot attīrīšanas iekārtās, tās ir tik netīras un koncentrētas, ka rada problēmas attīrīšanas iekārtu bioloģijai.

Engures novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Kalnozols saka: “Viņi faktiski vairs nav sadzīves notekūdeņi, kur aptuveni tas ĶSP, kas ir viens no tādiem rādītājiem, kam būtu jābūt ap 700, tur jau nāk gandrīz rūpnieciskais notekūdens.”

Šai problēmai gan risinājumu radis projekts "Life GoodWater". Pirmo reizi Latvijā tiek īstenots tik vērienīgs astoņus gadus ilgs projekts, kurā iesaistījušies 19 dažāda līmeņa partneri, lai uzlabotu ūdeņu kvalitāti Latvijā. Tas sākās pērn, un šobrīd notiek pētījumu process.

Turpmākajos gados tiks veikti arī vairāki tehniski risinājumi, kas ļaus pētīt, kā praktiski uzlabojas ūdens kvalitāte. Engures novads norāda, ka vērtīgi ir jau šobrīd iegūtie skaitļi. Kā piemēru Andris Kalnozols min iegūto mājsaimniecību kanalizācijas nosēdaku kopējo reģistru.

Andris Kalnozols: “Pēc kura, protams, lai cik sāpīgi tas nebūtu, perspektīvā noteikti būs jāstrādā pašvaldības policijai, un jākontrolē, cik bieži un kā izved, bet es domāju, ka tas nebūs ātrāk kā pēc gada vai diviem. Jo, ja iedzīvotājs šo notekūdeni izvestu reizi ceturksnī, tad, protams, ka nebūtu problēmas attīrīšanas iekārtām strādāt.”

Projektā uzlabotās Engures attīrīšanas iekārtas būs kā demostrāciju vieta. Parastajiem iedzīvotājiem tā, visticamāk, neinteresēšot, bet būs noderīga citām, īpaši piekrastes pašvaldībām, kas vēlēsies jaunos testētos risinājumus ieviest pie sevis.