EP vēlēšanu aktivitātes nelielo pieaugumu saista ar aktuālo drošības situāciju

Nelielais vēlētāju aktivitātes pieaugums Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, salīdzinot ar iepriekšējām reizēm, ir saistīts ar aktuālo drošības situāciju, uzskata Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas docents, politoloģijas doktors Valts Kalniņš.

EP vēlēšanās nobalsojuši vismaz 519 046 vēlētāji jeb 33,68% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati. Tas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējās divās EP vēlēšanās.

Eksperta ieskatā, aktivitātes paaugstināšanās cēloņi varētu būt dažādi. 

"Gan kara konteksts, gan atsevišķi citi jautājumi Eiropas Savienībā (ES) pēdējos gados ir Latvijas sabiedrības darba kārtībā nedaudz vairāk nekā agrāk, un tas ir aktivizējis daļu sabiedrības," uzskata Kalniņš.

Kā skaidroja eksperts, bieži vien, runājot par starptautisko drošību, ES loma tiek minēta, un daļai sabiedrības tā ir "asa tēma". Potenciāli drošības jautājumos ES varētu būt lielāka nozīme nākotnē, uzskata Kalniņš.

Pēc politologa vārdiem, vēlēšanu aktivitātes pieaugums nav liels, salīdzinot ar 2019.gada, bet ir skaidrs, ka tai sabiedrības daļai, kas pievērš uzmanību EP vēlēšanām, interese nav zudusi.

Kā ziņots, patlaban apkopoti rezultāti par 963 no 999 vēlēšanu iecirkņiem. Vēlētāju aktivitāte vēl nav apkopota daļā no ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem. Amerikā un Lielbritānijā balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējās EP vēlēšanās, kas notika 2019.gadā, nobalsoja 474 390 jeb 33,53% balsstiesīgo iedzīvotāju, savukārt 2014.gada EP vēlēšanās - 445 225 vēlētāji jeb 30,24%.

Jau vēstīts, ka kopumā EP vēlēšanās šogad varēja piedalīties 1,541 miljons Latvijas iedzīvotāju.

Balsstiesīgajiem pilsoņiem bija tiesības balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. EP vēlēšanās balsot varēja no plkst.8 līdz 20.