ES Tiesas tiesnese: ar tiesiskuma rāmi un tā ievērošanu gājis visgrūtāk

Šoks - tā Saeimas dažu politisko spēku vēlmi ignorēt Satversmes tiesas lēmumu vērtē Satversmes tiesas bijusī priekšsēdētāja Ineta Ziemele. Viņas vērtējumā ar šādiem soļiem politiķi grauj jau tā trauslo tiesiskumu valstī un sabiedrības vēlmi uzticēties un ticēt godīgumam. Ineta Ziemele paralēles velk jau ar Baltkrieviju un Krieviju.

Situācijas, kad tiesiskā valstī Satversmes tiesa, balstoties objektīvos kritērijos, paskatoties no malas bez emocijām, nonāk pie secinājumiem, ka pieņemtais likums ir pretrunā Satversmei, pašreizējā likumdevēja ierobežojumi ir kļuvuši nepatīkamāki – saka Ineta Ziemele. “Vakar redzējām, ka tas izspēlējās “pa visiem ekrāniem”. Ir nepieciešams izvērtēt, ko tas nozīmē, jo tas, protams, sniedz sajūtu par temperatūru mūsu sabiedrības kopējā attīstībā.”

“Vakardienas epizode Saeimā sniedz zināmus priekšstatus par to, cik tālu tiesiskuma kultūra Latvijā ir attīstījusies; kādas ir problēmas tiesiskumam Latvijā. Es teiktu, ka vakar parādījās tas, ka tiesiskuma principu ievērot ir problēmas tieši politiskajai varai... Lielākais izaicinājums modernajai Latvijai ir saprast to, ka demokrātija nav visatļautība, ka demokrātijā ir konkrēti spēles noteikumi un ka katrs varas atzars dara savu darbu,” pauž Ziemele.

Ar tiesiskuma rāmi un tā ievērošanu, sevis ielikšanu tajā, ir gājis visgrūtāk – uzskata Ineta Ziemele. “Es ļoti gribētu cerēt, ka Latvijas attīstībai, un tā, lai Latvijas iedzīvotāji ticētu savai valstij, ka politiķi sapratīs, ka ir jāakceptē, ka katram ir sava funkcija un kompetence. Pareizais risinājums veidojas visiem kopā.”

“Tas, ka mēs neargumentējot vienkārši pasakām “nē”, ka Satversmes tiesas spriedums netiks pildīts, tas mani uztrauc. Esmu pārsteigta, ka Latvijā vēl neesam tik tālu izauguši savā tiesiskumā. Ceru, ka neiesim dažu valstu, jāsaka tā, pavadā,” pauž Ziemele. “Tik lēti, kā aiziet Latvijas Republikas parlamentā - saucieni par Satversmes tiesas nelietderību un par to, ka kaut kas ir jālikvidē -, nu, kolēģi, vai nu mums ir šausmīgi īsa atmiņa vai nu mums nav izpratnes par to, kādā veidā tiesiska, demokrātiska valsts veidojas dažādās Eiropas valstīs?”

Ziemele skaidro, ka tiesisku valsti raksturo tas, kā tiek izpildīti tiesu spriedumi - jo īpaši Satversmes tiesas spriedumi, jo Satversmes tiesas kritiskā kompetence ir strīdi starp valsts institūcijām. Tā iedod gan virzienu, gan argumentus.

To, vai daļa sabiedrības politiķu rīkojas antikonstitucionāli, vēl nevar zināt, jo tas, kas notiek, ir jāatstāj parlamentam, kam ir sava funkcija – “izkauties”. Parlaments ir vieta, kur ievēlētais tautas priekšstāvis pauž ne tikai savu, bet arī vēlētāja viedokli. Ineta Ziemele: “Katru reizi, kad es atbraucu atpakaļ no Luksemburgas uz Latviju, man ir kultūršoks - reāli izeju no Eiropas informatīvās telpas, atnāku jocīgā hibrīdā šeit Latvijā. Šī nav Eiropas informatīvās telpas vide, jo šeit tas nedominē,” tiek bilsts un turpināts, “šajā situācijā atļauties uz lielās bildes faktiski lauzt šķēpus - pildīt vai nepildīt Satversmes tiesas spriedumu -, mūsu izaicinājumi ir kaut kur citur.”

“Ja netiek izpildīts Satversmes tiesas spriedums, tad mums tā arī jāsaka, ka mums ir konstitucionāla krīze, ka spriedums nav izpildīts, un tad jāskatās, kā reaģēs vēl viens konstitūcijas sargs Valsts prezidents, ko tas nozīmē konkrētajai Saeimai,” pauž Ineta Ziemele.


Foto: www.satv.tiesa.gov.lv