Gājputnu komforts vai lauksaimnieka maks?

Ierīce, ko pilsētniekam būtu pagrūti atminēt, bet lauksaimnieki zinās, ka tā var kalpot kā viens no mēģinājumiem atbaidīt no sējumiem gājputnus, jo rada šāvienam līdzīgu troksni.

Zaudējumi, ko nodara pārceļotāji, nolaižoties rapša, pupu vai labības tīrumā, ir daudz lielāki. Z/s „Dambīši” saimnieks Mārtiņš Kreilis saka: “Pagājušā gadā palika gandrīz melns lauks, rudenī tā starpība ir pusotra tonna zaudējumi, salīdzinot ar to lauku, kur viņas nav bijušas. Pusotra tonna uz hektāra reiz 150 eiro, tad rēķiniet - zaudējumi ir.”

Dambīšu laukos šopavasar jau piedzīvots pirmais zosu apciemojums, otrs jāgaidot, kad tiks iesētas pupas, bet izrādās - lauki jāsargā ne tikai no zosīm. Piemēram, rapša laukus pat ļoti iecienījuši gulbji. Lai pasargātu laukus tagad - pašā karstākajā darbu laikā - saimniekiem nākas būt gulbju un zosu ganiem.

Mārtiņš Kreilis: “Ja man ir jāsēj minerālmēsli, jākopj lauki, viss tas jādara, tad man ir jāalgo viens cilvēks, kurš nodarbotos tikai ar to, lai baidītu šīs zosis.”

„Dambīšu” saimnieki izmantojuši arī iespēju izņemt atļaujas zosu letālai atbaidīšanai, taču nācies secināt, ka atskaišu sistēma ir pārāk sarežģīta un piņķerīga.

“Procedūra ir tāda, ka pusstundu pirms tu taisies braukt kaut kur, tev ir jāaizsūta īsziņa, kurā ir jānorāda visi lauki, uz kuriem tu brauc. Nu, ja man ir 94 lauki, tad 94 laukus es tanī atļaujā nevaru sarakstīt, un tad pēc tam, kad viņi ir nomedīti, tad pēc tam ir jāsūta bilde un īsziņa, kurā tur atkal ir vesela grāmata jāsaraksta. Pēc tam vēl 12 stundu laikā ir vēlreiz datorā jāaizsūta praktiski viss tas pats,” skaidro Mārtiņš Kreilis.

Z/s „Dambīšu” jaunais saimnieks Roberts Kreilis pauž: “Kaut kādu vieglāku kompromisu atrast starp šīm trakajām papīru lietām un to atbaidīšanas procesu. Pieņemsim, ka es tās zosis ieguvu turpat. Telefonam zona rāda, ka ir, bet es to MMS ziņu nevaru nosūtīt, pusstundu dabūju spaidīt, kamēr to īsziņu nosūta.”

Te gan no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ir arī strikta piebilde - nevajadzētu iespēju letāli atbaidīt zosis, jaukt ar medībām to ierastajā izpratnē.

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode saka: “Tās nevar saukt par medībām tāpēc, ka medības šajā laikā ir aizliegtas. Tas, ko mēs šobrīd izmantojam, tā ir situācija, ko pieļauj Putnu direktīva un ko pieļauj sugu un biotopu aizsardzības likums, ka izņēmuma kārtā tajā situācijā, ja tiek nodarīti būtiski postījumi un nav citu alternatīvu metožu, tad mēs drīkstam ierobežotā apmērā, stingri kontrolētos apstākļos izsniegt atļaujas šo te dzīvnieku, putnu ieguvei.”

Tāpēc, ka šī ir izņēmuma situācija, ir arī šīs stigrās prasības un uzskaites nosacījumi. “Limitētai ieguvei jābūt tādā apmērā, ka mēs varam nodrošināt kontroli. Ja mēs pieļautu tādu sistēmu, kādu ir rosinājuši mednieki, vai mēs to varētu izkontrolēt vai katru mednieku varētu novaktēt, ka viņš to zosi pavasarī medī tiešām pie tā ziemāju lauka un tieši tajā vietā, kur ir zaudējumi? Vēlreiz uzsveru - tas mērķis jau ir novērst zaudējumus, nevis nomedīt to zosi,” saka Gita Strode.

Jāņem vērā, ka šogad atskaite par aizvadīto gadu ir jāiesniedz arī Eiropas Komisijai, kas strikti vērtēs, vai ir ievēroti visi dabas aizsardzības nosacījumi. Jāpiebilst, ka zosu limitētā ieguve ir atļauta tikai noteiktās platībās līdz 15.maijam.


Foto: unsplash.com