Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, ReTV turpina analizēt procesus Latvijas politikā. Šoreiz pievēršamies Ministru prezidenta amata kandidātiem, kuru vārdus jau nosaukušas vairākas politiskās partijas. 

Pašlaik pieejamajā Ministru prezidenta amata kandidātu sarakstā ir gan zināmi vārdi un “pārbaudītas vērtības”, gan plašākai sabiedrībai nepazīstami cilvēki, gan visai odiozas personas. 

No partijām, kuras jau iesniegušas savus sarakstus Centrālajā vēlēšanu komisijā, šim postenim nevienu konkrētu cilvēku nav nosaukusi apvienība “Attīstībai/Par”, taču ReTV zināms, ka viens no kandidātiem ir tagadējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš ir pieredzējis politiķis, politologs, savulaik piedalījies Tautas partijas dibināšanā, bet vēlāk kopā ar domubiedriem izveidojis citu politisko spēku, “Sabiedrība citai politikai”. Pabriks vairākkārt bijis ministrs, bijis nominēts premjera un pat Valsts prezidenta amatam. Tiesa, bez panākumiem. 

Pērn februārī reģistrētā politiskā partija “Stabilitātei!” Ministru prezidenta amatā vēlētos redzēt savu līderi Alekseju Rosļikovu. Arī viņš nav pirmoreiz ar pīpi uz jumta, agrāk bijis Rīgas domnieks no “Saskaņas”, taču no tās izslēgts. Pēdējā laikā viņa vārds skaļāk izskanējis saistībā ar protesta akcijām pret kovida ierobežojumiem un nesankcionētu pulcēšanos pie padomju laika pieminekļa Pārdaugavā 9.maijā.  

Partija “Saskaņa” virza Ivaru Zariņu. Medijiem viņš zināms kā aktīvs komunicētājs, ar lielu vēlmi tikt kadrā; viens no viņa politiskajiem jājamzirdziņiem ir iebildumi pret obligāto iepirkuma komponenti jeb OIK.  

Mazāk zināms un pamanāms ir partijas “Progresīvie” premjera amata kandidāts Kaspars Briškens. Viņš bijis “airBaltic” padomes loceklis, pēc tam – dzelzceļa projekta “Rail Baltica” kopuzņēmuma “RB Rail” stratēģiskās attīstības vadītājs. Interesanti, ka savulaik Briškens piedalījies cita politiskā spēka – “Kustības par” - dibināšanā un bijis tā valdē.  

Nacionālā apvienība, kas iepriekš premjera amatā neatlaidīgi virzīja eiroparlamentārieti Robertu Zīli un kurš tā īsti pēc šī amata netiecās, beidzot izvirza citu kandidātu - Siguldas mēru Uģi Mitrevicu. Viņa karjera Siguldas pašvaldībā ir vairāk nekā 20 gadus ilga; sākotnēji viņš tajā ievēlēts no savulaik ietekmīgās partijas “Latvijas ceļš” saraksta. 

 “Jaunā vienotība”, protams, premjera amatā virza pašreizējo valdības vadītāju Krišjāni Kariņu. Tā kā Valsts prezidentam Egilam Levitam būs iespēja nominēt premjera kandidatūru, Kariņam ir nosacīta zelta kārts citu pretendentu vidū. 

Politiskais spēks “Latvijas pirmajā vietā” kā premjera amata kandidātu nominē savu līderi Aināru Šleseru. Viņš dibinājis vismaz trīs partijas, kuras paputēja; bijis vairākos ministru amatos. Šlesera vārds figurējis Jūrmalgeitas korupcijas skandālā, taču tas nebūt nav vienīgais viņa politiskajā biogrāfijā. Nemainīga ir arī ZZS premjera kandidatūras izvēle: tas ir Aivars Lembergs, ilggadējais Ventspils mērs, kura vārds saistīts ar ilggadēju tiesāšanos apsūdzībās par tādiem smagiem noziegumiem kā kukuļņemšana, naudas atmazgāšana un citi. Un nepārsteidz arī partijas “Katram un katrai” premjera kandidatūra - Aldis Gobzems. Viņa darbība politikā nav saistāma tikai ar tā dēvēto Kaimiņa partiju jeb KPV LV; 2008. gadā viņš kopā ar Arti Pabriku un Aigaru Štokenbergu nodibināja partiju “Sabiedrība citai politikai”; tās mūžs lielajā politikā gan nebija ilgs, bet pēdējā gada laikā Gobzems izmisīgi mēģinājis iekarot sabiedrības uzmanību ar pretrunīgiem vēstījumiem. 

Tikmēr “Apvienotais saraksts” premjera amatā virza arhitektu, uzņēmēju un miljonāru Uldi Pīlēnu, kurš vēlēšanās gan nekandidēs. Pīlēna koncerns UPB uzvarējis daudzos naudīgos būvniecības konkursos un Pīlēnam ir arī pieredze politikā: savulaik viņš bijis Tautas partijas valdē un bijis Liepājas domes deputāts. 

Pašreizējo premjera amatu kandidātu sarakstu ReTV Ziņu dienests lūdza vērtēt politologam Filipam Rajevskim. “Kandidātu piedāvājums daudz pasaka par partijas ambīcijām reāli būt par valdošo partiju. Ja tie ir partiju priekšsēdētāji, ja tie ir smagākās svara kategorijas politiķi, tad var uzreiz pateikt, ka politiskā partija ļoti nopietni interesējas par varu. Ļoti svarīgi, ka premjera kandidāts ir arī kandidāts Saeimas vēlēšanās, nevis vienkārši kampaņas elements.”

Politologs uzskata - reāli spēcīgas kandidatūras ir vien kādas piecas, tās nenosaucot. ReTV Ziņu dienests turpinās sekot līdzi partiju gaitām pirmsvēlēšanu laikā, kā arī rīkos plašas debates, tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām šā gada 1. oktobrī.