Par ļoti daudzu tiltu tehnisko stāvokli Latvijā šobrīd nav vispār nekādas informācijas, tāpēc ikdienā, tos šķērsojot, ne vienmēr varam justies droši. Valsts kontroles veiktajā revīzijā atklājies, ka pašvaldības, īpaši novadu teritorijās, tiltus neuztver kā nozīmīgas inženierbūves, bet gan kā ceļa turpinājumus, veicot vien ikdienas uzturēšanas darbus.

No aptuveni 300 apsekotajiem pašvaldību īpašumā esošajiem tiltiem Valsts kontrolei nav pārliecības par teju 100 tiltu drošību. Ja pilsētās tiltu tehniskais stāvoklis vēl tiek apzināts, tad novadu pašvaldībās par to neliekas ne zinis. “Ir gadījumi, kad pašvaldība apzinās, ka tilts nav drošs, bet sabiedrību neinformē, nav masas ierobežojošās zīmes pie tilta. Mūsuprāt, tas nav pieļaujami,” skaidro Edgars Korčegins, Valsts kontroles pārstāvis.

Smiltenes novadā tiltu apsekošana veikta šogad - tieši pirms Valsts kontroles revīzijas. Tajā atklājies, ka no 44 novada teritorijā esošiem tiltiem 16 jāveic darbi drošai tilta ekspluatācijai, bet četri tilti būtu jābūvē no jauna. Novada domes vadītājs atzīst - gaidījām, ka situācija būs vēl skaudrāka. “Pašvaldība to apzinās, mēs apzināmies, ka atbildība ir mums. Ir, protams, tilti, kurus mēs esam atjaunojuši un paši arī ieguldījuši, ja redzam, ka tas ir tāds, kuru ekspluatēt vairs nevar un otrpus tiltam ir mājsaimniecības, uzņēmēji, kuriem to vajag. Bet varbūt ļoti bēdīgs tilts, kuru lieto divas, trīs mašīnas dienā, tad ir jautājums, vai mēs tur investējam pusmiljonu, lai attīstītu to, vai meklējam citu risinājumu,” saka Edgars Avotiņš, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs.

Vienam no tiltiem Palsmanes pagastā tuvākajā laikā nepieciešams remonts. Izdrupuši betona balsta plāksnes, tāpat arī atklāti redzama metāla detaļu korozija. Tas viss liecina par tilta bojājumiem, kurus drošības apsvērumu dēļ jānovērš. Pie tilta ReTV Ziņu dienesta satiktie autovadītāji gan atzīst, ka būtisku apdraudējumu pagaidām nemana, taču nekādu rosību, lai tiltu savestu kārtībā, šeit pēdējā laikā nav manījuši.

Šobrīd gan valstiskā līmenī nav konkrēta regulējuma un normatīvo aktu, cik bieži pašvaldībām jāveic tiltu apsekošana, lai iegūtu informāciju par to stāvokli. “Sods katrai pašvaldībai būs, ja cilvēki netiks vienā dienā tur, kur jānokļūst,” pauž Edgars Korčegins, Valsts kontroles pārstāvis.

Tas gulstas uz katras pašvaldības sirdsapziņas, plānojot ikgadējo budžetu un izvērtējot prioritātes, - vai sakārtot tiltus un infrastruktūru, uzbūvēt peldbaseinu vai kārtējo strūklaku.