Plostniecība daudzās valstīs senāk ir bijusi neatņemama saimniekošanas daļa. Arī zemniekiem Vidzemē koku siešanas un pludināšanas arods 19. gadsimtā bija veids, kā pelnīt, taču, attīstoties citiem transportēšanas veidiem, tas vairs nebija nepieciešams. Tiesa gan – Latvijā šīs tradīcijas pirms aptuveni 27 gadiem izdevās atjaunot, aizsākot ikgadēju plosta siešanu un pludināšanu pa Gauju.
Tagad šīs prasmes un amats gūst starptautisku uzmanību, jo nupat UNESCO Starpvaldību komiteja to iekļāvusi Nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā, augstu novērtējot sešu valstu, tostarp Latvijas, kopīgi veidoto “Koka pludināšanas” pieteikumu.
Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte saka: “Plostnieki bija klāt brīdī, kad komitejas pārstāvji ziņoja par šo nomināciju. Pasakot “paldies” par nominācijas ļoti labu sagatavošanu, uzsverot vēl pāris aspektus, kas ir svarīgi nominācijas iekļaušanai. Tas bija personīgi, ka asaras aizvien ir acīs, ka visas dalībvalstis atbalstīja šo pieteikumu, stāvēja garā rindā, spieda roku un izteica prieku.”
Kopienas cilvēkiem tas bijis aizkustinošs brīdis, jo amata prasmju iekļaušana nav pašsaprotama lieta, bet gan apojomīgs darbs – sadarbības noris starptautiskā līmenī, sadarbojoties kopienu pārstāvjiem, kultūras procesu pētniekiem, dažādām institūcijām un akadēmijām. Signe Pujāte: “Šodien tās pārdesmit sekundes lepnuma šīs darba sesijas norises vietā laikam bija tā vērtas. UNESCO visdrīzāk vairāk ir tāds goda tituls. Tas, ko mēs kā pati dalībvalsts, gan kā pati kopiena šobrīd saskatām, lielākais ieguvums šī starptautiskā pieteikuma rezultāts ir sadarbība.”
Tas nozīmē arī plašākas iespējas veidot kopīgus pasākumus un piesaistīt finansējumu dažādām norisēm. Šajā pieteikumā eksperti kā galveno vērtību saskatījuši cilvēka ciešo saikni ar dabu un saprātīgu tās resursu izmantojumu. UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā saraksts līdz šim iekļautas 640 vērtības no 140 pasaules valstīm.
