Pēdējos gados arvien vairākas ģimenes no lielpilsētām ievēlas dzīvi laukos, taču mājokļu piedāvājums ir visai pieticīgs. Īpaši izteikta šī tendence ir Latgalē, kur iedzīvotāju pirktspēja ir zemāka, nekā tā ir citviet Latvijā. Tikmēr Latvijas lielo pilsētu asociācija norāda, ka dzīvojama fonda trūkums ir vērojams visā valstī. Tā ir viena no prioritārajām problēmām, kas jārisina valdībai.
Telts, nojume un čuguna katliņš ēdiena gatavošanai – tā izskatās kurzemnieku Ilonas un Rolanda Ūdru dzīvošana, kad viņi atbrauc savā nesen iegādātajā lauku īpašumā Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā. Ģimene dzīvo Rīgā, taču pēc tam, kad Rolands cieta avārijā un dzīvē notikušas pārmaiņas, tika pieņemts lēmums iegadāties lauku māju. “Tiesas procesā mēs ar cilvēku, kas bija iesaistīts avārijā, mēs panācām izlīgumu pagājušajā vasarā - viņš mūsu ģimenei samaksāja sāpju naudu. Un tieši sanāca, ka nākamajā diena, kad mēs šo izlīguma naudiņu saņēmām, bija sludinājums, ka pārdod vecu lauku sētu Sēlijā,” stāsta Ilona Balode-Ūdre, lauku sētas īpašniece Bebrenes pagastā.
Par iespēju iegādāties lauku viensētu vai zemi Bebrenes pagastā cilvēki interesējas bieži - norāda pagasta pārvaldes vadītājas palīdze Karīna Bezrodina, kas pati pārvācās uz šejieni no Rīgas. Viņas pieredze liecina, ka cilvēkam, kam šeit nav paziņu vai radu, vislabāk ir griezties pārvaldē, jo uz sludinājumiem, kas ir izvietoti internetā, neviens neatsaucas. “Lauku mājas ir diezgan daudz. Tās ir pamestas vai neapdzīvotas. Iemesli ir ļoti dažādi. Kā galvenais varētu būt tas, ka ir lieli saimnieki daudz. Ir pilnīgi normāli, ka viņiem ir vajadzīga zeme, bet tā sētiņa viņiem nav interesanta.”
Līdzīgā situācija ir arī kaimiņos Preiļu novadā. Preiļu novada domes nekustamo īpašumu daļas vadītāja norāda, ka Preiļos ir daudz tukšu dzīvokļu, taču to īpašnieki dzīvokļus neizīrē. Tam par iemeslu ir zema īres maksa, kas ir nedaudz virs 30 eiro. Savukārt pašvaldībai piederošie brīvie dzīvokļi ir tikai divi.
Pašlaik reģionos ir vērojams 1500 dzīvokļu trūkums - norāda Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors. Mājokļu pieprasījumu pilsētās sekmē uzņēmējdarbības attīstība, taču Latgales reģionā, kur cilvēku pirktspēja ir zemāka, privātam sektoram jauno māju būvniecība nav izdevīga. Viena no iespējām, kā situācija varētu mainīties, ir pašvaldību īres namu būvniecība, kam tuvākajos gados būs paredzēts arī Eiropas finansiālais atbalsts 40 miljonu eiro apmērā.
Dzīvojamā fonda jautājuma risinājums ir mājokļu renovācijas programmas - uzskata Ekonomikas ministrijas speciālists, minot, ka pēdējos gados valstī tika renovētas ap 1000 māju, tiesa, 47% no tām bija Rīgā un vien 5% - Latgalē. Līdzīgas programmas ministrija piedāvās arī turpmāk, taču Lielo pilsētu asociācijas nostāja šajā jautājumā nav optimistiska. Šo programmu finansējuma pietiks, lai renovētu ap 10% no visam mājām - pauda tās izpilddirektors.
