Glāb pļavas, plūcot lupīnas

Šobrīd invazīvo jeb Latvijai neraksturīgo augu sugu sarakstā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem iekļauts tikai latvānis, taču, kā uzsver Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), realitāte ir daudz skaudrāka, sarakstam būtu jāpievieno vēl aptuveni divdesmit sugas, tostarp šobrīd koši ziedošās lupīnas.

Krāšņās lupīnu pļavas sajūsmina cilvēkus, taču dabai nodara tikai kaitējumu. Tās piesaista slāpekli, tādējādi augsni padarot auglīgāku, taču visbiežāk tas der tikai pašai lupīnai, jo citiem pļavu savvaļas augiem tas nozīmē iznīcību. DAP Latgales reģionālās administrācijas vecākā eksperte Dace Vasiļevska saka: “Galvenais apdraudējums ir tāds, ka ļoti strauji samazinās bioloģiskā daudzveidība, jo sugu skaits paliek stipri mazāks platībās, kur ieviešas lupīna, attiecīgi – ja nav lielas sugu daudzveidības, tad arī samazinās pārējās sugas, piemēram, kukaiņi.”

Visiem ir iespējams dabai palīdzēt, lupīnas noplūcot, jo tad vairs nevarēs saražot sēklas. Visefektīvāk gan augus būtu izrakt kopā ar saknēm. Dace Vasiļevska: “Svarīgi augu savākt, pēc tam arī sadedzināt vai atstāt satrūdēšanai tādā vietā, kur tas nevar iesēties no jauna, bet pēc pāris nedēļām būtu jāatnāk apskatīties, vai tomēr nav saglabājies kāds augs.”

Ja lupīna pārņēmusi plašākas teritorijas, tad būtu nepieciešama pļaušana vismaz divas reizes vasarā vai mehāniska augsnes apstrādāšana. Taču DAP eksperti vispirms iesaka ielūkoties arī savos mazdārziņos. “Svarīgi sabiedrībai – pirms mēs kaut ko sējam savos dārziņos, jāpadomā, jāiepazīstas, kas tas tāds ir, vai tas nav ļoti agresīvs augs, kas mūsu mazdārziņu pārvērtīs par vienas kultūras augu,” saka Dace Vasiļevska.

Pēc to noziedēšanas uzreiz jānogriež ziedkopas, lai lupīnas nekontrolēti neizplestos ārpus jūsu īpašuma robežām, tādējādi nodarot ievērojamu ļaunumu apkārtējai dabai.