Glābējsilītē pirms deviņām dienām Rīgā tika atstāts pāris dienu vecs zīdainis. Ņemot vērā, ka bērns ir juridiski brīvs, viņam nākamie vecāki jau ir atrasti. ReTV ziņas skaidro, cik gara adoptētāju rinda ir Latvijā un cik ilgi ir jāgaida ģimenēm, lai uzņemtu ģimenē bērnu.
Citā šādā glābējsilītē Rīgā 3. janvārī tika ievietota piecas dienas veca meitenīte. Dace Denafa, Rīgas bāriņtiesas sabiedrisko attiecību speciāliste, pauž: “Tā meitenīte joprojām atrodas slimnīcā, viņai tiek veiktas visas nepieciešamās veselības pārbaudes, jo mēs esam pieprasījuši šo informāciju, un audžu ģimene viņai teorētiski un praktiski jau ir atrasta.”
Rodas jautājumi: cik garas ir adoptētāju rindas un cik ilgi viņiem ir jāgaida, lai aicinātu ģimenē bērnu? Skaitļi ir iespaidīgi. Labklājības Ministrijas pārstāve Ivita Krastiņa pauž, ka uz 2021. gada pirmo janvāri esot 143 ģimenes, kuras gaida informāciju par adoptējamiem bērniem. “Tiem adoptētājiem, kas izvēlas adoptēt pavisam mazus bērnus, nākas gaidīt pat vairākus gadus informāciju par adoptējamo bērnu, jo, protams, jārēķinās ar to, ka bērni tik ātri nekļūst juridiski brīvi,” tiek stāstīts. Ivita Krastiņa arī piebilst, ka adoptēt var tikai juridiski brīvus bērnus no bioloģiskajiem vecākiem, kas ne vienmēr atrisinās ātri.
Ivita Krastiņa pauž: “Visi starptautiskie dokumenti paredz, ka primāri bērnam ir jāaug savā bioloģiskajā ģimenē, un primāri tiek vērtēts un strādāts ar šo bioloģisko ģimeni, lai bērns varētu augt savā, bioloģiskajā ģimenē. Ja tas nav iespējams, tad bērnam tiek meklēta cita ģimeniskā aprūpe, tai skaitā arī adopcija, ja bērns ir juridiski brīvs.”
Adoptētāja statusu ģimene iegūst sešu mēnešu laikā, tad sākas gaidīšanas periods. Kā atklāj Ivita Krastiņa - gadu gaitā ģimenes, kas vēlas sniegt mājas bērniem, kļūst atvērtākas. Viņi ir gatavi adoptēt arī ar veselības problēmām. Apzinās, ka nebūs iespējams adoptēt tādu bērnu, kuram ir ierakstīts medicīniskajā diagnozē “praktiski vesels”.
Atbalsta centra Zvannieku vadītāja Linda Baļčūne ReTV Ziņām stāsta - garās rindas un ilgais laiks, kas jāgaida potenciālajiem vecākiem, parāda Latvijas sistēmas smagnējību un nepilnību. Adopcija ir tikai viens veids, ar kuras palīdzību sniegt bērnam ģimeni.
Iegūstot aizbildņa statusu, mājas un ģimeni bērnam var sniegt uzreiz. Bērniem tas ir būtiskākais. Turklāt, bieži vien, kļūstot par aizbildni, šie vecāki var vēlāk arī adoptēt. Tikmēr jāatzīst, ka jautājumi par adopciju un aizbildnību Latvijā ir aktuāli joprojām, jo likumi ir smagnēji, tādēļ daudzi bērni gaida savas mammas un tētus.
