Meži tiek dēvēti par pasaules zaļajām plaušām, jo tie absorbē galveno siltumnīcas efektu izraisošo gāzi – oglekļa dioksīdu. Šajā ziņā planētas veselībai pēdējā laikā ļoti daudz kaitēts, jo intensīvi notiek agrāko meža teritoriju pārvēršana par lauksaimniecības zemēm. Apvienoto Nāciju organizācija klimata konferencē Glāzgovā vairāk nekā 100 valstis šonedēļ pauda apņemšanos līdz 2030. gadam mežu izciršanu izbeigt. Ko šī apņemšanās nozīmē Latvijai?
Atmežošana jeb deforestācija nolūkā agrākās mežu teritorijas pārvērst par lauksaimniecības zemēm ir akūta vides problēma vietās, kur ekonomisku interešu vārdā tiek izcirsti tropiskie lietusmeži. To vietā visbiežāk tiek audzēti kultūraugi, no kuriem iespējams iegūt lētas un plaši izmantojamas izejvielas. Tā kā ekonomiskie procesi ir globāli, tās nonāk arī pie mums. “Daži piemēri varētu būt soja Brazīlijā, Dienvidamerikā, vai arī palmu eļļa, kas nāk no eļļas palmām, kas lielākoties tiek audzētas Indonēzijā,” saka Jānis Brizga, NVO “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs.
Lietusmeži ir sarežģīta ekosistēma, kas veidojas gadu desmitiem un pat simtiem. To nav iespējams atjaunot, vienkārši iestādot jaunus kokus. Tā meža ataudze tiek nodrošināta Latvijā; protams, ja vien meža apsaimniekotājs šo prasību apzinīgi pilda, uzskata mežzinātnes institūta vadītājs. “Mēs vienmēr varam vēlēties, lai būtu aktīvāka un labāka meža atjaunošana. Meža ekosistēma, protams, pati ļoti labi zina, ko un kā darīt, tā vienmēr būs arī bez mūsu līdzdalības, bet šis atjaunošanas process būs no cilvēka viedokļa mazāk kvalitatīvs. Jo mēs labāku un vērtīgāku mežaudzi atjaunosim, jo mēs būsim ieguvēji arī nākotnē klimata politikas aspektā. Koki augs labāk, straujāk, vairāk piesaistīs CO2, būs ļoti lielas priekšrocības, salīdzinājumā ar tādu pašplūsmā pamestu mežu,” pauž Jurģis Jansons, LVMI “Silava” vadošais pētnieks.
Kaut gan daudzviet redzamas kailcirtes, tas nenozīmējot, ka Latvija zaudē mežu platības. Tiesa, patiesie mežu izciršanas apjomi Latvijā ir grūti aplēšami: tiek daudz manipulēts ar koku izmēriem un izcirtumu definējumiem. Latvijā par to atbildīga Zemkopības ministrija. Noprotams, ka ministram ideja par nopietnākiem ierobežojumiem mežu izciršanā Latvijā un arī atbildīgāku rīcību tieši dabas aizsardzībā pašlaik nav īsti saistoša. “Mums ir 130 tūkstoši mežu īpašnieku, no maziem gabaliņiem līdz lieliem gabaliņiem. Gan Mežu īpašnieku asociācija, kas ir ļoti aktīva Zemkopības ministrijas partnere, gan arī vesela virkne izveidojušos kooperatīvu kalpo kā labs piemērs, kā meža īpašnieks var peļņu gūt ilgākā periodā, nevis tikai vienu gadu,” saka Kaspars Gerhards, zemkopības ministrs.
Viņaprāt, kopumā tagadējie apsaimniekošanas nosacījumi esot pietiekami strikti, lai vairotu atbildības izjūtu par mežu atjaunošanu. “Mūsu lielākie spēlētāji, piemēram, “Latvijas valsts meži” un attiecīgi arī viņu konkurenti vai sadarbības partneri atsevišķos gadījumos tomēr turas pie tā, ka ievēro ļoti strikti šos ilgtspējas principus, meža atjaunošanas principus. Mēs esam vieni no pasaules vadošajām valstīm stādu audzēšanā, mums ir ļoti labs gan eksports, gan zinātniskās iestrādes.”
Tieši eksports un tā ienesība ir tas, kas Zemkopības ministrijai liek aizstāvēt mežu izstrādāšanu. Līdz ar to - Latvijas atbildīgās iestādes vai amatpersonas šobrīd negrasās apstādināt vai mazināt mežistrādi: neesot tādas nepieciešamības. “Latvijas valsts meži” vērtē - Glāzgovas konferences kontekstā esot saskatāmas Latvijas plašās iespējas: ja citas valstis paudušas apņēmību klimatu atveseļot, tām būs nepieciešams stādāmais materiāls. “Daudzas valstis plāno miljonus un miljardus jaunu koku stādīt. Latvijā mums ir viena no vislabākajām pieredzēm Eiropā, kā audzēt koku stādus, kā to veidot. Un patiesībā pie mums jau šodien vēršas vairākas valstis, pavisam konkrēti – Ukraina ir vērsusies; tikko, pateicoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai, arī Mongolija, kura vēlas iestādīt miljardu jaunu koku,” stāsta Tomass Kotovičs, AS “Latvijas valsts meži” pārstāvis.
Pašlaik 55% Latvijas teritorijas klāj meži. Vēl tiek pētīts, vai no klimata veselības viedokļa vērtīgākas ir jaunaudzes vai veci meži, atzīst mežzinātnieki un citi nozares eksperti.
