Pieminot nacionālo patrioti, dzejnieci un dziesminieci Broņislavu Martuževu, jau piekto gadu viņas vārda dienā svin Dzejas dienu. Šogad izskanējis ne tikai koncerts, piedaloties vairākām folkloras kopām, bet arī atklāts jauns vides objekts.

Broņislavas Martuževas mājas Lubānā pēdējos gados kļuvusi par satikšanās vietu dzejnieces draugiem un daiļrades cienītājiem. Augusta izskaņā atklāts arī rakstu akmeņu dārzs. “Pats maziņais akmens ir atvests no viņas dzimtās puses Bērzpils, kā simbols dzimtas pirmsākumiem,” saka Anna Egliena, B. Martuževas fonda “Rakstītāja” valdes priekšsēdētāja.

 “Trīs akmeņi ir sagravēti ar Broņislavas rakstiem, zīmēm, tautas zīmēm. Vēl divi akmeņi gaida nākamo sezonu, kad ir doma darbu turpināt. Galvenais tomēr ir dzimtas akmens, Loga Krusta akmens, kur ir viņas vēlējums un izpildījums manā manierē,” pauž Ģirts Burvis, tēlnieks.

Kad mūžībā devās dzejnieces māsa, Broņislava ar viņu sarunājās, savus dienas notikumus un pārdomas ierakstot diktofonā. Tieši šajos ierakstos Anna Egliena sadzirdēja ideju par dzimtas akmeni. “Divās vietās viņa stāsta, kādu viņa iedomājas pieminekli dzimtai, kapu pieminekli. Tad es gadiem ilgi riņķoju ap šo ideju, jo nav tādas kapu vietas, kur visa dzimta sapulcināta. Kad es izņēmu vārdu “kapu”, bet vienkārši pieminekli, tad tas skaisti attīstījās,” saka Anna Egliena.

Savukārt koncertā, kas šoreiz izvērtās kā kopīga sadziedāšanās, izskanēja Martuževas dziesmas tautasdziesmu stilistikā. “Pamatā visam ir Broņislavas dziedātās dziesmas. 1994., kad viņa iedziedāja tieši Annai Eglienai magnetafonā, vēl 1993. gads, kad viņa šeit tikās ar folkloras kopu no Rēzeknes. Ja tā ir jautra, tad tiešām jūti, ka šeit sabrauc folkloras kopas un pusotru stundu dzied, bet, ja ir kaut kāda sāpīga tēma, ar Broņislavas dzīves līkločiem saistīta, tad jūti, kā viņa uzrunā,” skaidro Ēriks Zeps, etnomūziķis.