Grobiņā pēta Porānu senkapus

Grobiņā nupat noslēgušies arheoloģiskie lauka darbi, kuru laikā tika precīzi uzmērīti Porānu senkapi un apzinātas jaunas iespējamās dzelzs laikmeta apmetņu vietas. Grobiņas arheoloģiskajā ansamblī esošajā skandināvu kapulaukā arheologi precizēja apmēram 50 kapu uzkalniņu izvietojumu un izmērus. Izpētes laikā arheologi piefiksēja vēl nezināmu bedrīšakmeni, kā arī nodeva muzejam vietējo iedzīvotāju atrastās senlietas.

Latvijas aizvēstures izpētes kontekstā Grobiņa ir nozīmīga vieta, kur pilskalns ar plašu apmetni un vairāki kapulauki liecina par daudzveidīgām norisēm Rietumlatvijas teritorijā - no vēlā neolīta, līdz dzelzs laikmeta beigām. Lai gan pēdējo 100 gadu laikā ir veikti plaši pētījumi, tomēr nav apzināti visi Grobiņas arheoloģiskā ansambļa objekti. Porānu kapulaukā atsevišķu apbedījumu izpēte tika veikta 20. gs. 30. gados, bet līdz šim nav noskaidrota senkapu precīza platība. Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes lektore Elīna Guščika: “Citviet Latvijā mums šādas ilgstoši izmantotas skandināvu apmetnes, it īpaši tādas, tik agras 7., 8., 9. gs. viduslaika, nav. Tagad mēģinam identificēt šos uzkalniņus, uzmērīt, tad arī sagatavot kapulauka plānu. Jāsaka, visai grūts uzdevums, ņemot vērā, ka šeit ir ļoti daudz vēlāku laiku postījumu.

Pirms lauka darbu uzsākšanas tika veikta arhīvu un muzeju krātuvju materiāla apzināšana, identificējot Grobiņas un tās apkārtnes iespējamās senvietas. Balstoties uz izpētes rezultātiem, vēstures pētnieks Uģis Urtāns sastādīja apsekošanas maršrutu. “Vietējie iedzīvotāji bija atraduši dažādus priekšmetus. Neviena no vietām nav kapu piemineklis, bet senlietas.”

Zināmo Grobiņas arheoloģisko pieminekļu un iespējamo senvietu apsekošanā un uzmērīšanā tika apmācīti studenti, kuri asistēja pieredzējušajiem arheologiem kapu uzkalniņu uzmērīšanas darbos, fiksēja novērojumus un veica fotouzņēmumus. Latvijas Universitātes vēstures maģistra studiju programmas students Kaspars Markus Molls: “Līdz šim tas interesantākais - vakar apsekojām vienu bedrīšakmeni. Nav īsti skaidrs, vai tās ir mākslīgi veidojušās, vai cilvēku veidotas. Tās saista ar seno cilvēku darbību. Šādi akmeņi izplatīti visā Eiropā patiesībā.”

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. Porānu senkapu ilgtermiņa izpētes mērķis ir papildināt priekšstatus par Grobiņas un tās apkārtnes apdzīvotību aizvēsturē un noskaidrot vietas nozīmi plašākā Ziemeļeiropas norišu kontekstā.


#SIF_MAF2022