Gruzīns Amirans

Lai gan Gruzija piedzīvojusi vairākus karus, šobrīd tā kļuvusi par strauji augošu valsti, kas sekmīgi attīsta savu ekonomiku. Tās pilsonis Amirans darbojies gan valsts pārvaldē, gan arī savā biznesā, līdz saticis cilvēkus no Latvijas. Izveidojusies draudzība un nu viņš savu nākotni saista ar dzīvi Latviju. Lai to īstenotu, sarežģītākais esot apgūt latviešu valodu un iegūt pilsonību.

Gruzīnu kultūrā ļoti svarīgu vietu ieņem ēdiens un tāpēc mūsu saruna nevar sākties, kamēr Amirans Shavshishvili galdā nav cēlis vienu no tradicionālajiem gruzīnu ēdieniem hačapuri jeb plakanu maizi ar sieru. Amirans pastāsta, ka galda kultūra Gruzijā ir ļoti svarīga, ne par velti sarunas pie galda Gruzijā nevar aizritēt bez tamadas jeb tostu teicēja.

Amirans Gruzijā piedzīvojis dažādus laikus, viņš atceras deviņdesmitos gadus, kad daudzos ciematos vēl nebija elektrības un gāzes. Tāpat arī Krievijas-Gruzijas karš, kas nav beidzies aizvien un krievu okupētajās teritorijās joprojām dežurējot tūkstošiem zaldātu.

Gruzijas teritorijās viņi ir noteikuši savas robežas un tad viņi soda cilvēkus ja šīs robežas šķērso pats savā valstī. Protams, tas ļoti traucē ekonomikai, kā tu investēsi vietās, kur nezini, kas krievam var ienākt galvā. Kā tas notika 2008. gadā, kad bija briesmīgais karš, arī manā pilsētā Gori toreiz bombardēja daudzas ēkas, mierīgie iedzīvotāji gāja bojā. Tie bija krievi.

Šodien gan brīvās Gruzijas teritorijas esot krietni attīstītas. Valsts daudz iegulda, lai veicinātu lauku saimniecību un tūrisma nozares izaugsmi. Arī Amirans darbojies šajā nozarē un tieši tā iepazinis cilvēkus no Latvijas. Viņam radusies interese par šo valsti un pērnā gada janvāri viņš pirmo reizi ieradies mūsu valstī.

Lai gan klimats Latvijā ir krietni vēsāks nekā Gruzijā, šī valsts Amiranam iepatikusies. Šobrīd Amirans Latvijā var uzturēties vien kā tūrists – trīs mēnešus, pēc tam trīs mēneši jāpavada Gruzijā. Tāpēc viņa mērķis ir apgūt latviešu valodu, vēsturi, lai varētu iegūt Latvijas pilsonību.

Latviešu valodu Amirans mēģinājis apgūt ar interneta starpniecību, draugi centušies atrast arī kādu latviešu valodas skolotāju, taču pagaidām nesekmīgi. Viņš novērojis, ka latvieši paši grēko, jo tiklīdz satiek kādu cittautieti, uzsāk sarunu krievu valodā.

Amirans mūs aizved uz kādu vietu netālu no Cēsīm, kur kopā ar draugiem iecerējis izveidot gruzīnu vīnu dārzu. Viņa mērķis ir uz Latviju atvest šim klimatam piemērotākās vīnogu šķirnes, no kurām, pēc gruzīnu tautas tradīcijām, šeit darīt vīnu.

Ja viss izdosies, pirmos vīnogu stādus šajā piekalnītē Amirans stādīs nākamajā pavasarī. Viņš cer, ka šī kļūs par vietu, kur latvieši varēs iepazīt gruzīnu tautas kultūru un tradīcijas.