Gulbji – jūras krastā arī februāra vidū sen nav nekāds retums. Šogad, kad jūra ir aizsalusi, tie aizvien biežāk barības meklējumos dodas tuvāk cilvēkiem.
Baltos putnus, kuri uz gājēju celiņa jūtas gluži kā saimnieki, vērot labprāt nāk jūrmalnieki un rīdzinieki. Daudzi atnes arī ko ēdamu, taču tā nedrīkst būt maize, bet gan putraimi, kāposti un, piemēram, burkāni.
Ornitologs Ruslans Matrozis saka: “Daudzu desmitu gadu laikā gulbji jau ir iemācījušies, ka cilvēks pārsvarā nenodara nekādu ļaunumu, bet no viņa var dabūt ēdamo. Līdz ar to viņi paliek tādi drošāki, īpaši tagad, kad laika apstākļi ir kritiski.”
Kā skaidro ornitologs, ūdensputnu piebarošana pat siltā laikā arī esot viens no iemesliem, kāpēc baltie skaistuļi izvēlas palikt, nevis lidot uz ziemošanas vietām Lietuvā, Polijā vai Dānijā.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) gan vērš uzmanību, ka šobrīd, kad Latviju sasniegusi putnu gripa, gulbju koncentrēšanās barošanas vietās var kļūt par iemeslu slimības izplatībai.
PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka pauž: “Ja šis gulbis ir inficējies ar putnu gripu, cilvēks tur staigā pa to ar izkārnījumiem un citiem izdalījumiem aptraipīto apkārtni, iekāpj un ar apaviem var aiznest mājās. Ar putnu gripu slimo visi putni, tā ir putnu slimība, bet īpaši izteikti - ūdensputni. Savvaļas ūdensputni ir slimības pārnesēji dabā.”
Pirmais putnu gripas gadījums Latvijā 10.02. tika konstatēts diviem gulbjiem Dzintaru pludmalē, bet šīs nedēļas nogalē PVD jau ziņoja par vēl 14 konstatētiem patogēnās putnu gripas gadījumiem dažādās Latvijas vietās.
Gadījumos, kad atrasts miris gulbis, iedzīvotājiem jāziņo tuvākajā PVD pārvaldē, jāzvana uz PVD uzticības tālruni uz numuru 67027402 . Tiesa gan - informāciju nāksies meklēt internetā, jo, vismaz Kauguru pludmalē, tā nav atrodama.
Foto: pixabay.com
