Četri tūkstoši eiro - tā ir vidējā summa, kuru iedzīvotāji aizņemas, lai risinātu dažādas veselības problēmas.
“Nu, zobārstniecības pakalpojumi, ja mēs aizejam un veicam vienu zobu labošanu, tā var būt summa 100 eiro ietvaros. Savukārt, ja mēs runājam par kaut kādu nopietnāku uzlabojumu, teiksim, protēžu ievietošanu un tamlīdzīgi, tam mēs jau runājam par tūkstošiem. Tie tūkstoši ir no diviem, trijiem, četriem un pat vairāk, atkarībā no situācijas, kāda klientam ir vajadzība konkrētā situācijā,” saka Kaspars Lukačovs, “Luminor” bankas kreditēšanas vadītājs Baltijā.
Arī Anna nesen saskārās ar situāciju, ka sāpēja kāja; sāpes bija neizturamas, bet, lai ārsts zinātu, kur ir problēma, bija jātaisa magnētiskā rezonanse. Lai veiktu magnētisko rezonansi, nākas šķirties no vidēji 130 eiro
“Es satraumēju celi. Uzreiz pēc tā negadījuma aizveda uz slimnīcu uztaisīt rentgenu, bet rentgenā pateica, ka kauli nav lauzti, bet, kas man ir, nevarēja pateikt. Lai varētu pateikt, kas īsti ir pa vainu, uztaisīja magnētisko rezonansi. Magnētisko rezonansi varēja dabūt pēc mēneša vai diviem, un man tik ilgi negribējās gaidīt. Šausmīgi sāpēja, gribējās zināt, kas tad jādara, kā man ārstēties, ko darīt, ko nedarīt? Un tad es zvanīju un interesējos, kur var pa naudu tikt uz magnētisko rezonansi. To varēja kaut vai nākamajā dienā - 100 vai 150 eiro,” stāsta Anna.
Privātās klīnikās magnētisko rezonansi var veikt salīdzinoši ātri. Vidējā cena - sākot no 100 līdz 150 eiro. Un katrs to atļauties nebūt nevar. Tāpēc arī ir izvēle: ciest sāpes vai naudu aizņemties. Privātās klīnikas labi zina reālo situāciju, ka pacientiem vienkārši nav naudas, tāpēc sadarbojas ar bankām, lai klienti var aizņemties. Tā bija arī doktora Mauriņa vēnu klīnikā. Bet pēc tam, kad redzēja, ka pacienti slīgst parādu jūgā, šī klīnika šo sadarbību pārtrauca.
Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas vadītājs Uldis Mauriņš pauž: “Tas ir ļoti slikti, ja cilvēks ņem ātro kredītu. Mēs kādreiz esam sadarbojušies ar banku “Citadeli” un piedāvājuši banku pakalpojumus, ja ir nepieciešams kredīts ārstēšanas pakalpojumiem, bet tā nav mūsu funkcija, arī nebija tas pieprasījums tik liels, un tad tas tika pārtraukts.”
Taču citas klīnikas praksi - sadarbību ar ātro kredītu kompānijām vai bankām - turpina. “Luminor” bankā atzīst, ka bankas sāk pārorientēties uz medicīniskiem kredītiem.
Par to, ka situācija veselības sistēmā nav normāla, skaudri izsakās ārsts Uldis Mauriņš. “Es esmu gājis un ticies ar bijušo veselības ministri kā Ķirurgu asociācijas valdes pārstāvis un mēģinājis pamatot, diskutējis par to, lai valsts uzņemtos saistības un apmaksātu šos pakalpojumus, jo, protams, ka šobrīd tā situācija mūsu valstī ir nenormāla ar to, ka valsts apmaksāties tarifi ir desmit reizes zemāki, nekā attīstītajās Rietumeiropas valstīs.”
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ārstniecībai paredzēto izmaksu apjoms mājsaimniecībās turpina pieaugt. 2019. gadā sasniedza 7,1 procentu no mājsaimniecības budžeta.
