Iedzīvotāji un uzņēmēji kūtri piesakās dīkstāves pabalstiem

Krista Pozņaka ikdienā strādā apģērbu tirdzniecības veikalā. Ieviesto ierobežojumu dēļ viņa jau kopš decembra saņem dīkstāves pabalstu, ar kā saņemšanas kārtību ir apmierināta un arī nodrošināta.

Lai izdzīvotu, valsts atbalsts ir nozīmīgs arī ģimenes restorānam “Martinelli” Talsos. Tā pārstāve ReTV stāsta, ka darbinieki saņem dīkstāves pabalstu, uzņēmums - algu subsīdijas, kā arī grantu apgrozāmajiem līdzekļiem.

SIA “Kanoli” valdes locekle, vīnzine Inguna Dombrovica pauž: “Mēs bijām nedaudz iekrājuši naudu, ar ko mēs domājām, ka mēs 2-3 mēnešus varētu iztikt, nomaksājot komunālos maksājumus. Bet izrādījās, ka šis vilnis ir garāks – ilgāks. Esam ļoti priecīgi, ka Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šos ieteikumus, ko Ministru kabinets ir izdomājis, ka varētu piešķirt šos te grantus par katru mēnesi.”

Granta maksājuma administrēšana notiekot ļoti lēni - līdzekļus par novembri uzņēmums saņēmis vien 29. janvārī. Uzņēmuma “Saules joga” pārstāve Ligita Saule, kura vada interešu izglītības nodarbības, ReTV saka - šajā jomā strādājošajiem rodas problēmas kvalificēties dīkstāves pabalsta saņemšanai.

Ligita Saule: “Trešais ceturksnis, ar kuru pašlaik tiek salīdzināts un pēc kura piešķirts dīkstāves pabalstu, mūsu nozarē, visticamāk, bija tāds tukšāks periods, jo interešu izglītībā vasarā nekas nenotika. Viens darbinieks dzīvo bez kaut kādiem līdzekļiem tagad.”

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, gan ReTV Ziņām skaidro, ka ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) cenšas analizēt, kas ir tās grupas, kuras aizvien nevar kvalificēties kādam no valsts atbalstiem.

“Cenšamies šīs grupas izķert un meklēt risinājumus, lai palīdzētu viņiem. Šī krīze ir tā, ka ir nozares, kur daudz cilvēki nodarbināti, piemēram, apkalpojošā sfēra, tirdzniecība, tūrisms, ēdināšana, tādēļ tas atbalsts mērķēts uz šīm nozarēm, un tās arī piesakās visvairāk,” pauž ekonomikas ministrs.

Skaistumkopšanas nozarē strādājošie pārsvarā ir neapmierināti ar līdz šim valsts piedāvāto atbalsta sistēmu. Daudzi strādā kā pašnodarbinātie vai patentmaksātāji - vēl janvārī neatbilda atbalsta kritērijiem. Šobrīd gan tie ir pārskatīti, bet tik un tā viņi nevar pretendēt uz apgrozāmo līdzekļu grantu.

Aiz kadra ReTV daudzi norāda - viņi nevēršas pēc pabalsta, jo baidās no VID. Joprojām sabiedrībā tā tēls ir kā represīva iestāde. Tiesa, VID cenšas šo tēlu kliedēt, sakot, ka šajā laikā īpaši cenšas nākt palīgā. Un vēl viens iemesls - daļa saka, ka dokumentu kārtošana ir pārāk sarežģīta un birokrātiska, kas liek algot grāmatvežus.

Valsts atbalsta pieejamība un arī apmērs ir atkarīgs no tā, kādā nodokļu režīmā cilvēks līdz šim ir strādājis un no iestāžu komunikācijas ar iedzīvotājiem. Līdz šim uzņēmēji aktīvāk pieteikušies apgrozāmo līdzekļu grantam – no 70 miljoniem izmaksāti 20 miljoni. Dīkstāves pabalstos no 104 miljoniem iedzīvotājus sasnieguši vien 24 miljoni, bet algu subsīdijās no 75 miljoniem izmaksāti tikai 6 miljoni.


Foto: Pixabay.com