Iedzīvotāji vides dēļ nav gatavi mainīt paradumus

Siltumnīcefekta gāzu emisijas visvairāk veido transports. Tāpēc, lai līdz 2030. gadam sasniegtu klimata neitralitāti, iedzīvotājiem būtiski jāmaina savi paradumi – privātā automašīna jānomaina pret velosipēdu vai sabiedrisko transportu. Kā liecina starptautiskā pētījumā apkopotie dati, iedzīvotāji gan tam neesot gatavi.

Klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai būtiski ir mazināt transporta plūsmu pilsētā, tomēr veidi, kā to izdarīt, būtiski atšķirsies gan dažādās valstīs, gan dažādās pilsētās. Stāsta Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Irina Arhipova, kura kopā ar Latvijas Universitātes profesoru Gundaru Bērziņu iesaistījusies starptautiskā pētījumā, kurā, izmantojot datus par iedzīvotāju mobilitāti, tika modelēti scenāriji, kas ļautu samazināt emisiju daudzumu.

Arhipova: “32% no siltumnīcefekta gāzu emisijas veidojas transporta dēļ, tieši privātā transporta. Pārejot uz sabiedrisko transportu, mēs būtiski esam mazinājuši SEG emisijas transporta jomā, ņemot vērā, ka privātais transports mums joprojām aizņem diezgan lielu daļu, ko mēs nevaram samazināt. Jelgavas pilsētai kritisks ir jautājums par paradumu maiņu.”

Pētnieki uzskata, ka paradumus varētu mainīt, ieviešot 15 minūšu modeli, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem nepieciešamie punkti – skolas, poliklīnika, veikali, kulturas iestādes – būtu sasniedzamas 15 minūtēs, neizmantojot privāto transportu.  

2022. gadā veiktās SKDS aptaujas rezultāti liecina, ka 54% respondentu Jelgavā sabiedrisko transportu neizmanto vai neizmanto gandrīz nekad, tikai 11% to izmanto regulāri. Arī ReTV Jelgavniece Marija gan piebilst, ka autobusu saraksti esot nesaprotami, dažkārt internetā pieejamais saraksts atšķiroties no tā, kas redzams pie pieturas. Kāds rīdzinieks bilst, ka nevarot pavadīt autobusā pus dienu, tāpēc no sava auto izmantošanas nekādā gadījumā nešķiršoties, jo esot žēl katras izniekotās minūtes. “Sieva brauc uz darbu stundu. Kad es varu viņu aizvest, pietiek ar septiņām minūtēm. Ir starpība, saprotiet.”

Jelgavai izstrādātais mobilitātes rīks parāda, atbrīvojot pilsētas centrālo daļu no privātā transporta, mērķi tiek sasniegti, tomēr iedzīvotājiem ir jāsaglabā arī zināms komforts.

Arhipova: “Problēma ir, ka iedzīvotāji uzskata, ka viņiem galvenokārt vajag privātā komforta prasības, viņš grib sasniegt mērķi desmit minūšu laikā pēc iespējas ātrāk – 10 minūtēsm protams, ar sabiedrisko transportu tas ir lēnāk. Kā to atrisināt? Mēs varam palaist vairāk autobusu, bet tas maksā finansējumu.”

Jelgavas valstspilsētas rakstiskais komentārs: “Pašvaldības uzdevums ir veidot kvalitatīvu apbraucamo ceļu infrastruktūru, tā atslogojot pilsētas centru no tranzīta transporta. Visas šīs jomas prasa lielus finanšu resursus un pašvaldība izmanto savas iespējas struktūrfondu līdzekļu piesaistīšanai. Virzībā uz “zaļo kursu” būtiski ir pasažieru pārvadājumos izmantot energoefektīvus autobusus. Šobrīd pilsētas maršrutos veiksmīgi kursē pašvaldības kapitālsabiedrības “Jelgavas autobusu parks” četri elektroautobusi. Domājam, ka to skaits pieaugs.”

 Jāteic, ka no maksāšanas gan neizvairīties tik un tā, tikai jautājums – vai visi nodokļu maksātāji finansēs sabiedrisko transportu, lai pēc tam biļešu cenas būtu lētākas, vai nu maksās par pārsniegtajām emisijām.


Foto: Freepik; ilustratīvs