Iedzīvotāju līdzdalība pašvaldību darbā ir nepietiekama

Daudzās Latvijas pašvaldībās iedzīvotājus dažādu lēmumu pieņemšanas procesā iesaista vien tik daudz, cik to nosaka likums. Taču, lai sekmētu iedzīvotāju līdzdalību, vietvarām trūkst skaidra redzējuma, kā to darīt un, kā iedzīvotājus uzrunāt. Tā secinājusi Valsts kontrole, veicot revīziju 11 pašvaldībās. Lai nākotnē šo plaisu starp iedzīvotājiem un pašvaldību mazinātu, Valsts kontrole mudina aktīvāk strādāt ar jauniešiem. 

Pašlaik ar likumu ir noteikts, ka pašvaldībām iedzīvotāju viedoklis obligāti ir jāuzklausa izstrādājot lielos attīstības un teritorijas plānošanas dokumentus. Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins ReTV norāda, šeit pašvaldības, vismaz formāli nodrošina iedzīvotāju līdzdalību, bet tad, kad šie plāni ir jāsāk īstenot dzīvē, realizējot dažādus projektus un attīstot infrastruktūru, iedzīvotāju iesaiste jau vairs nenotiek: “Daudzos gadījumos pašvaldību iedzīvotāji nav uzrunāti, nav aicināti līdzdarboties un līdz ar to pašvaldības iedzīvotāju intereses šajos jautājumos nav zināmas. Mēs paskatījāmies, ka šajā laikā ir pieņemti vairāk nekā 500 dažādi saistošie noteikumi un tikai 38 sagatavošanā ir iesaistīti iedzīvotāji.”

Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Caunītis ReTV stāsta, ka līdz šim novadā iedzīvotāji visbiežāk aicināti apspriest dažādus būvniecības un labiekārtošanas projektus. Ļaudis aktīvi iesaistoties diskusijās par koku ciršanas jautājumiem, bet pēdējā diskusija bijusi par bērnu rotaļu laukuma izbūvi: “Pēc projekta rotaļu laukumiņš iežogots un ir paredzētas atrakcijas un nepieciešama smilšu kaste. Projektētājs to ir ieprojektējis uz bruģīša. Aprunājoties, jaunās māmiņas saka, ka nē, vajag laukumiņā un uz gumijas seguma.”

Arī Cēsu novada pašvaldībā domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš Eglītis min dažādus projektu konkursus un tikšanās ar novadniekiem, aicinot cilvēkus iesaistīties pašvaldības norisēs. Taču, kā norāda gan Cēsīs, gan Gulbenē, nevar cerēt, ka iedzīvotāji būs gatavi līdzdarboties, ja lielākā daļa balstiesīgo nepiedalās savu vietvaru vēlēšanām: “Tā ir dziļa krīze, ka iedzīvotāji Latvijā nedodas vēlēt savas pašvaldības. Un tas ir fundamentāli ne tikai pašvaldībām, bet valstij kopumā saprast, kā mēs varam veicināt pilsonisko aktivitāti ar vēlēšanu instrumentu.”

Šeit savukārt Valsts kontroles padomes loceklis norāda, ka pašvaldības pašlaik nepietiekami strādā ar jauniešiem, lai gan tieši viņi dažādu pieņemto lēmumu sekas izjutīs visilgāk: “Jaunieši ir īpaša mērķauditorija un tādi tradicionāli uzrunāšanas veidi varētu nedarboties. Jāstrādā pie citiem un jāizmanto arī tādi veidi, kā mobilais darbs, proti, negaidīt, kad jaunietis nāks pie tevis, bet pašam iet pie jaunieša.” 

Gulbenes novada pašvaldības vadītājs skaidro, ka deputāti dodas klātienē tikties ar skolu jauniešiem. Bet novadā ir cita problēma - pēc vidusskolas absolvēšanas jaunā paaudze augstāko izglītību dodas iegūt uz Rīgu vai citiem novadiem: “Jaunieši aiziet studēt un tikai daļa atgriežas novadā un tad to jauniešu iesaiste, iniciatīva vai pat īpatsvars mums iztrūkst.” 

Valsts kontrole arī raudzījās, vai īstenojot jaunus infrastruktūras objektus pašvaldības pietiekami uzklausa iedzīvotāju ieteikumus, piemēram, vai vērā ir ņemtas cilvēku ar invaliditāti vajadzības. Atklājās, ka 33 no 34 īstenotajiem projektiem ir ar vērā ņemamiem trūkumiem un cilvēkiem ar invaliditāti patstāvīgi nav pieejami. Valsts kontrole izstrādājusi ieteikumus, kā pašvaldībām strādāt, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību. Vietvarām tie būs jāievieš līdz 2025. gada sākumam. 


#SIF_MAF2023