Iedzīvotājus aicina meklēt meteorītus

“Vai arī tavā pagalmā ir meteorīts?” - šādu jautājumu uzdod Latvijas zinātnieki, aicinot iedzīvotājus iesaistīties akcijā, atrastos akmeņus mūsu valsts teritorijā pārbaudīt tiešsaistes testā.

Latvijas Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Bērziņš saka: “Vēsturē ir daudz tādu gadījumu, kad meteorīts mētājas deguna galā. Kuriozie gadījumi, kad trīs reizes meteorīti izmantoti kā durvju atbalsti. Tā lielākais Lielbritānijas meteorīts tika atklāts – vairākas desmitgades kalpoja vienā muižas ēkā kā durvju atbalsts.”

Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks pauž: “Ne tikai pagalmā, jāpaskatās arī savos plauktos, bufetē, grāmatu skapī un diezin kur vēl. Varbūt no iepriekšējām paaudzēm neparasts akmens glabājas.”

Līdz šim Latvijā oficiāli atrasti četri meteorīti, taču pētnieks Kārlis Bērziņš lēš – šādu kosmiskas izcelsmes ķermeņu mūsu valsts teritorijā varētu būt vairāk. “Ja viens pētnieks tagad sāktu un ietu Latvijā katru vietu apskatīt, tad paietu tūkstoš gadu. Mēs esam aprēķinājuši. Bet, ja katrs interesents apskatītu sev tuvāko apkārtni, tad mēs nonāktu ātrāk pie rezultāta.”

Lai tuvāko gadu laikā vismaz kāds šāds zinātnei vērtīgs materiāls tiktu atrasts, nepieciešama iedzīvotāju iesaistīšanās. Tiešsaistes testa veidotāji atzīst – ar šī rīka palīdzību pat nezinātājam ir iespēja novērtēt, vai it kā necilais akmens ir meteorīta kandidāts.

Ilgonis Vilks: “Tas ir tā kā smagāks nekā tipisks akmens. Tā būtu pirmā pazīme. Pēc tam nākamais solis būtu nošķelt akmenim kādu gabalu – ja iekšpusē ir tāds gaiši pelēks, graudains kā betons, nevis kā parastais akmens, tad uzreiz ir vērts doties uz mājas lapu.”

Meteorītu identificēšanai mājas apstākļos noderēs svari, magnēts un mērlente. Testa pildīšana aizņem aptuveni 15 minūtes. Tam ir vairākas grūtības pakāpes – sarežģītāk esot mērīt blīvumu. Jāpiebilst, ne visi lauki ir obligāti aizpildāmi.

“Lupa ir vajadzīga, lai labāk saskatītu šos te sīkos metāliskos saslēgumus, kas diezgan tipiski meteorītos ir. Lauzumā, šķērsumā būs redzami nedaudz mirdzošas, mazas metāla dzirkstelītes,” uzsver Ilgonis Vilks.

Astronoms Kārlis Bērziņš skaidro – Brazīlijas adaptētais un uzlabotais tests, kuru Latvija tikai tagad sāk izmantot, sniedz gana precīzu priekšstatu. Tā kļūda ir vien ap 2%.

Kārlis Bērziņš piebilst – ja kādam laimēsies, tad atradējam tiks saglabātas īpašuma tiesības. Gabaliņš no atraduma jāatvēl zinātnei. Jāpiebilst, meteorīts ir viens no vēstnešiem par Saules sistēmas pirmsākumiem. Lielākā daļa šo kosmosa ķermeņu ir vecāki par 4,5 miljardiem gadu.