Starptautiski atzīti vēža pacientu aprūpes eksperti, īstenojot Eiropas Komisijas finansētu projektu, pēc Latvijas procesu izpētes, apkopojot pasaulē pārbaudītas metodes un pieredzi, īpašā konferencē 8. un 9. martā prezentēs rekomendācijas vēža slimnieku aprūpes pilnveidošanā, īpašu uzmanību veltot vēža reģistram, skrīningam un virzībai uz visaptveroša vēža centra izveidi.

Ekspertu statusā projektā ir iesaistīti Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskās Vēža pētniecības aģentūras (IARC), Eiropas Vēža institūtu organizācijas (OECI) un ERASMUS Universitātes Medicīnas centra (EMC) pārstāvji.

Projekts “Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā” (Improving cancer care coordination and screening in Latvia and Slovakia - ICCCS) norisinās kopš 2022. gada sākuma pēc Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) iniciatīvas. Projekta mērķis Latvijā ir sekmēt vienlīdzīgu veselības aprūpes pieejamību vēža pacientiem, un tā ekspertīze ir sadalīta trijās jomās – vēža skrīnings, vēža reģistrs un visaptverošu vēža centru un vēža aprūpes tīkla izveide. Projekta ideja radusies, pamatojoties uz ES Vēža Misijas padomes ieteikumiem.

Rezultāti palīdzēs sakārtot sistēmu

Projekta vadībā ir arī Latvijas Universitātes (LU) Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (KPMI) direktors, profesors Mārcis Leja un Valsts prezidenta padomnieks viedajās tehnoloģijās Rolands Lappuķe. Projekta vadības modeli apstiprināja Veselības un Finanšu ministrijas.

“Būtībā mēs iegūsim kopumu ar pārbaudītu pieredzi, zināšanām un viedokli, kas dāvās iespējas izvairīties no neveiksmēm un iepriekš paredzamām kļūdām vēža pacientu aprūpes sakārtošanā un tās nākotnes izveidē,” rezumē Mārcis Leja. 

Ar šo projektu mēs ejam uz pārdomātāku, modernāku un efektīvāku vēža pacientu aprūpi. “Mēs iegūsim praksē pārbaudītu rekomendāciju kopumu, un vajadzēs vien politisko apņēmību tās ieviest,” pauž profesors.

Viņaprāt, projekta rezultāti vērtējami kā tehniskā atbalsta instruments, bet vajag arī politisko atbalstu, lai Latvija spētu ieviest un īstenot visu nepieciešamo. 

Aprūpes uzlabošanas trīs virzieni

Tika identificētas galvenās jomas, kurās ir ļoti būtiska ārvalstīs uzkrātā pieredze, un tās ir – vēža reģistra uzlabošana un sakārtošana, vēža skrīninga plānošana, lai tas atbilst Eiropas valstu konceptiem un principiem, un virzība uz Eiropas Komisijas uzstādījumu, ka katrā dalībvalstī jābūt visaptverošam vēža centram.

Visos minētajos virzienos ir strādājušas darba grupas, eksperti vairākkārt ieradušies klātienē, iepazinušies ar veselības organizatoru darbu, kā arī procesiem medicīnas iestādēs un pētniecības organizācijās, tostarp universitātēs. Tāpat bijušas sanāksmes, kurās bija iesaistīti ne tikai Rīgas speciālisti, bet arī no citām vietām, skaidro Mārcis Leja. Būtiska bijusi pacientus pārstāvošo organizāciju iesaiste. 

Rekomendācijas būs savā ziņā rokasgrāmata, kā darīt nepieciešamo, kādus soļus spert, lai nonāktu pie iespējami labākā rezultāta. Tāpēc rezultātu prezentēšana lielā mērā būs visa projekta centrālais pasākums. Pēc tam tie varbūt tiks pieslīpēti un noformēti līdz brīdim, kad tiks kādam iesniegti politikas veidotājiem un lēmējiem, konkrēti Veselības ministrijai. 

Iespēja strādāt pasaules līmenī

“Liela nozīme ir arī tam, ka darba grupās ir iesaistīti, mūsuprāt, labākie eksperti, kuriem ir atbilstoša pieredze, zināšanas un viedoklis. Šajā gadījumā tā būs iespēja apmainīties ar viedokļiem, turklāt ne tikai ar speciālistiem, bet arī ar sabiedrības un pacientu pārstāvjiem, kuri nav bijuši klāt projekta īstenošanas procesā,” akcentē Mārcis Leja.

Viņš uzsver, ka rezultātu apkopojumā rekomendācijas nebūs visām dzīves situācijām, bet tās būs par svarīgākajām jomām, par būtiskāko, ko eksperti ir atraduši.

Saistībā ar kādu sistēmu, arī vēža reģistru, bieži katrs saprot kaut ko savu, tomēr ir starptautiski nepieciešami principi, kas ir absolūtais minimums, un, pārējais varētu būt reģionālas vajadzības. “Šā projekta kontekstā mēs pragmatiski cenšamies turēties pie tā, ka vajadzētu vadīties pēc starptautiskas pieredzes un standartiem. Un tieši to mums var pienest projektā iesaistītie eksperti,” uzsver M. Leja.

Starp ekspertiem projekta starptautisko vadību ir uzņēmies Starptautiskās Vēža pētniecības aģentūras vecākais zinātnieks Andrē Karvalju (Andre Carvalho), tāpat aktīvs dalībnieks ir Eiropas Vēža institūtu organizācijas kvalitātes un akreditācijas direktors Saimons Obersts (Simon Oberst), daudziem “jaunu pasauli” Latvijā atklāja ERASMUS Universitātes Medicīnas centra (Erasmus University Medical Center) profesore Īrisa Lansdorpa-Fohelāra (Iris Lansdorp-Vogelaar) par vēža skrīninga izmaksu un efektivitātes modelēšanu.

Pārdomāti un pareizi organizēts vēža skrīnings var būt un ir izmaksu efektīvs. Viņa arī iezīmējusi būtiskākos priekšnoteikumus izmaksu efektīva vēža skrīninga nodrošināšanai. Viņa ir viena no pasaules vadošajiem ekspertiem šajā jomā, un viņas metodika izmantota daudzās valstīs, tostarp Eiropā un ASV.

Valsts, reģionālās un vietējās politikas veidotājiem tiks sniegtas zināšanas un iespēja ar īpašu rīku sistemātiski izvērtēt un kvantificēt ieguvumus un zaudējumus krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža programmās, iezīmējot būtiskākos ekonomiskos ieguvumus no efektīva vēža skrīninga, priekšnoteikumus efektīva vēža skrīninga nodrošināšanai. Būtiski, ka nākotnē Eiropas Komisija paredz arī prostatas, plaušu un kuņģa vēža skrīninga ieviešanu. Jāatzīmē, ka kuņģa vēža prevencijas jomā Latvijas speciālistu veikumam ir būtiska loma visas Eiropas programmas veidošanā.

Plaša un aptveroša ekspertīze

Kopējais darba lauks ir diezgan plašs. Mārcis Leja uzskaita piemērus: “Tur ir ģenētika un diagnostika, klīniskie pētījumi, radioterapija, paliatīvā aprūpe, cilvēku resursi, digitalizācija, multidisciplinārās komandas, pacientu iesaiste un virzība uz visaptverošiem vēža tīkliem”.

“Katru jomu viņi ir identificējuši un sīkāk analizējuši, ir atbilstoši vērtējumi, kādā situācijā mēs esam. Piemēram, dažkārt aparatūra mums ir ļoti labā līmenī, bet nepilnības vai kļūdaini risinājumi rada problēmas organizatoriskās lietās. Turklāt, kā zinām, pastāv draudi, ka mūsu labie speciālisti var aizbraukt strādāt ārzemēs,” skaidro profesors.

“Un, ja citādi mums par viņiem būtu īpaši jāmaksā, tad šajā gadījumā viņu darbu pilnībā apmaksāja Eiropas Komisija, un eksperti bija klāt un piedalījās. Gribās cerēt, ka jau tagad no tā būs reāls efekts,” pauž M. Leja. 

Viņš skaidro, ka Latvijā skrīninga platforma kā tāda pat nebija paredzēta digitalizācijas plānos tuvākajiem gadiem, bet tas būs sakustējies, pateicoties komunikācijai ar ekspertiem un ļoti pozitīvai attieksmei no valsts struktūrām – Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Nacionālā veselības dienesta.

Patlaban Latvija skrīninga jomā formāli gājusi pa priekšu Eiropas rekomendācijām, Latvijā skaitās ieviests skrīnings četriem vēža veidiem – krūts vēzim, dzemdes kakla vēzim, kolorektālajam vēzim un prostatas vēzim, kaut pēdējā ieviešanu līdz šim ES nerekomendēja. Taču reāli nevienam no augšminētajiem audzējiem mēs nesasniedzam obligātos minimuma rādītājus, kas liecina, ka līdzšinējā modelī skrīninga organizācija nedarbojas. Mēs pat nespējam reģistrēt minimālos kvalitātes rādītājus, kas ir obligāts organizēta vēža skrīninga priekšnoteikums.

Ekspertu ziņojums aptvers ļoti plašu jomu, tajā ir iekļautas arī rekomendācijas, kuras īstenojot, nākotnē labāk labāk sekmētos arī, piemēram, modernā diagnostika, molekulārie konsīliji un tamlīdzīgas lietas. 

Līdzīgi pozitīva sadarbība attiecas uz jautājumu par visaptverošiem vēža centriem. Ar Veselības ministrijas atbalstu Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir uzsākusi ceļu uz starptautiski akreditēta vēža centra izveidi, taču ES rekomendācijas katrai dalībvalstij par pienākumu uzliek iet jau daudz tālāk, veidojot “visaptverošu centru”, kas nozīmē ekselenci ne tikai klīniskajā medicīnā, bet arī pētniecībā un izglītībā, skaidro Mārcis Leja. 

Vēža centra ekselences līmeņi

Vēža centrs, visaptverošs vēža centrs un visaptverošs vēža tīkls – tās ir trīs atšķirīgas lietas, bet ļoti cieši saistītas. Mārcis Leja skaidro, ka visaptverošā vēža centra pamatā noteikti ir jābūt konkrētā vietā veidotai struktūrai – vēža centram, un patlaban Latvijā iet uz šo vēža centru kā pirmo posmu. Tā ir konkrēta iestāde, bet ir jārēķinās ar to, ka tagad jau no katras Eiropas Savienības dalībvalsts tiek prasīts ne tikai vēža centrs kā struktūra, bet – visaptverošs vēža centrs un visaptverošs vēža tīkls, kas ir ietverts Eiropas vēža uzveikšanas plāna nosacījumos. 

Tikai vēža centrs nozīmē ekselenci klīniskajā medicīnā, ārstēšanā, diagnostikā, sadarbībā ar ģimenes ārstiem. Konceptuāli tā ir ekselence medicīniskajā aprūpē viena centra ietvaros, tā ir viena iestāde. 

Visaptverošais vēža tīkls, nevis centrs, nozīmētu to, ka ne tikai Rīgas Austrumu slimnīcā Latvijas iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvu ārstēšanu, bet tikpat kvalitatīvi to saņemtu arī Liepājā, Daugavpilī vai citās slimnīcās, un tas nozīmē jau daudzas iestādes. 

Savukārt visaptverošais vēža centrs līdztekus ekselencei klīnikā ietver arī ekselenci pētniecībā un arī izglītībā. “Patlaban Latvijā neviena no slimnīcām to īsti nevar sasniegt. Kaut vai tāpēc, ka, ja dažās valstīs visa pētniecība notiek caur slimnīcām, tad mums tā nav. Mūsu slimnīca neatbilst pētniecības organizācijas statusam, slimnīcā pētniecība netiek tieši finansēta, izņemot zāļu izpētes klīniskos pētījumus. Bet mums ir institūcijas, kas veic ļoti augsta līmeņa klīnisko pētniecību onkoloģijā, piemēram, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, kā arī  augstskolas – LU un Rīgas Stradiņa universitāte. Ko aptverošāku mēs iegūtu, ja mēs šos spēkus apvienotu – ne tikai mākslīgi uz papīra, bet tiem jābūt kopēji plānotiem, organizētiem, iesaistītiem. Piemēram, valsts pētījumu programmās jau tagad šīs iestādes darbojas kopā, bet tas ir uz kādu noteiktu projektu,” skaidro Mārcis Leja.

“Lai mēs runātu par visaptverošo vēža centru, tad jābūt stabilai, labi definētai un organizētai sadarbībai starp visām iestādēm, kas darbojas attiecīgā jomā. Tad mēs ļoti pietuvotos pie tiem kritērijiem, kas ir vajadzīgi visaptverošam vēža centram. Mēs esam ceļa sākumā, un mums neies viegli arī veikt vēža centra akreditāciju, tomēr mums ir ļoti kompetentas vēl citas iestādes un pētniecības organizācijas. Iespējams, Latvija varētu kalpot par paraugu citām Eiropas valstīm, kā iespējams nonākt pie visaptverošiem vēža centriem, jo nākamā līmeņa procesā ir vēl daudz valstu,” rezumē profesors.

Nepieciešama pārnozaru sadarbība

“Tas, ko eksperti gaidīs no Latvijas, būs šo rekomendāciju ieviešana dzīvē. Tam ir arī noteikti termiņi – turpmākais pusotrs gads, kad jau ir jābūt kādiem rezultātiem. Bet es domāju, ka mēs varam būt diezgan mierīgi, jo rezultāti ekspertu sniegtajiem ieteikumiem ir jau tagad, pirms projekta beigām. Bet, lai mēs būtu veiksmīgi, tad ir būtiski, lai ieviešanas process neapstātos,” pauž Mārcis Leja.

Viņš informē, ka, vadoties pēc starptautisko ekspertu ieteikuma, tika izveidota projekta Pārraudzības komiteja (Steering Committee), kuras sastāvā iesaistījās vairāku ministriju – Veselības, Izglītības un zinātnes, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) – un to pakļautības iestāžu pārstāvji, kā arī pacientu un citu institūciju pārstāvji. Pārraudzības komiteju uzrauga veselības ministre Līga Meņģelsone.

Vairāku ministriju un iestāžu iesaiste ir nepieciešama, jo, piemēram, pētniecība ir Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē, vēzi pārdzīvojušie ir Labklājības ministrijas pārraudzībā, vēža reģistrs un skrīnings – tā ir digitalizācija, datu apmaiņa, kas ir VARAM pārraudzībā, un līdzīgi ar citām kompetencēm.

“Ejot soli tālāk, es gribētu uzsvērt to, ko arī starptautiskie eksperti ieteikuši savā ziņojumā, ka, lai sasniegtu visaptverošo vēža infrastruktūru, būtu jānāk kopā sākumā neformāli un pēc tam formāli pārstāvjiem no dažādām slimnīcām, dažādām augstskolām, dažādām ministrijām, dažādām pētniecības organizācijām. Un tai būtu jākļūst par struktūru, kur visi piedalās plānošanā, kā labāk nonākt pie rezultāta. Patlaban Eiropas līmenī tiek runāts par centriem, šūniņām jeb habiem, kuros ir pārstāvēti darboties griboši cilvēki no visām institūcijām,” uzsver Mārcis Leja.

Projektu “Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā“ finansē Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts (DG REFORM).

#sadarbība