Migrējošo zosu skaits Eiropā turpina palielināties. To pavasaros izjūt arī zemnieki, kuri cieš no putnu radītajiem zaudējumiem. Lai sagatavotu pētījumu par zosu migrāciju un tās ietekmi uz lauksaimniecības kultūrām, kā arī, lai saprastu, kā pareizāk rīkoties turpmāk, šajā pavasarī ir iegūti dati par putnu novērojumiem un vietām, kurās tie novēroti iepriekš, bet šajā gadā nav sastapti.
Migrējošo zosu skaits turpina palielināties, pateicoties efektīviem aizsardzības pasākumiem. Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūtā informē, ka pagājušā gadsimta vidū bija pārmedīšana, daudzām sugām sekoja un daļai vēl tagad - medību aizliegums. Sekoja arī labāki mitrāju aizsardzības pasākumi, suga ne tikai atkopās, bet ir notikusi arī tās uzvedības maiņa. “Tur, kur agrāk bija mitrājs, tur tagad lauks jau ir. Un arī tur, kur aizsardzības teritorija ir palikusi, tur aug savvaļas augi... un zosis nav dumji dzīvnieki, viņas ilgi dzīvo un labi atceras, - ja kāda ir atklājusi, ka enerģētiski daudz neizdevīgāk un grūtāk ir tur ar knābi rakt zemi, lai tiktu pie grīšļu saknītēm un retēju gumiņiem, tad izrādās - daudz vieglāk ir salasīt izbirušas kukurūzas graudus vai uzēst kādus dīgstus, kur nekas nav jārok un jāmokās,” saka Antra Stīpniece, LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas pētniece.
Dabas aizsardzības pārvaldē informē - pirms trim gadiem pavasara migrāciju laikā zosis radīja ļoti lielus postījumus un zaudējumus. Tas bija pamatojums tam, lai piemērotu izņēmumu normatīviem aktiem un Putnu direktīvai - pārvalde (DAP) sāka izsniegt atļaujas zosu limitētai ieguvei jau pavasara migrāciju laikā. Tajā brīdi gan nav bijis nekādu datu - ne, cik lielā skaitā zosis migrē pāri, ne par platībām, kur sējumi apdraudēti vairāk. Tāpēc ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtu kopīgā projektā šopavasar veikta putnu uzskaite. “Šādā veidā mēs varētu labāk nākotnē pamatot tos lēmumus, ko mēs pieņemam attiecībā uz šo to izņēmumu, arī saprast, kurās vietās tiešām šie te riksi ir lielāki, kur tiem zemniekiem tās atļaujas ir vairāk nepieciešamas un kur varbūt tas risks ir mazāks. Tur pat pietiktu ar to, ka var saņemt kompensāciju,” pauž Gita Strode, DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore.
Zosu populācijas pētījuma laikā, ekspertiem dodoties dabā, pavasarī ievākti vairāk nekā četri ar pusi tūkstoši datu punkti par zosu un gulbju novērojumiem. Tajā skaitā iegūta informācija par vairākiem desmitiem vietu, kas tika izvēlētas pēc kritērija – iepriekšējās sezonās novērotas vairāk nekā tūkstoš zosis vienlaikus. “Viens, divi, trīs, četri, pieci - neviens neskaita. Tā var skaitīt, ja ir maza grupiņa. Skaita - 10, 10, 10. Šajā sezonā tas bija tradicionāli, ar teleskopu piebraucot no attāluma,” skaidro Antra Stīpniece, LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas pētniece.
“Vēl viens tas projekta uzdevums bija arī izvērtēt citu valstu pieredzi attiecībā uz šo te radīto postījumu mazināšanu un veidiem, kā to var izdarīt, kā citās valstīs tas tiek veikts un arī apzināt citu valstu pieredzi, kā citur šīs te migrējošās zosis. Skaits tiek novērtēts. Jāsaprot, ka tie ir putni, kas atlido, pēc tam lido tālāk, te uzturas tikai īsu laika sprīdi, lai uzkrātu spēkus,” saka Gita Strode.
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā vēl piebilst - tā kā putni migrē, svarīgi, lai būtu pēc iespējas vairāk kvalitatīvas informācijas visām valstīm. Zosu populācijas noteikšanai vērā tiek ņemti arī sabiedriskā monitoringa dati, medību statistika un citi. Kad dati būs apkopoti, plānojot darbus pirms nākamā pavasara zosu migrācijas perioda, kopā ar lauksaimniekiem, medniekiem un zinātniekiem tiks diskutēts, kādu pēc iespējas ērtāku un vienkāršāku sistēmu visām pusēm veidot turpmāk.
