Lai arī pērn reģistrētais gūto elektrotraumu skaits ir zemākais pēdējā desmitgadē, eksperti vērš uzmanību būtiskiem drošības jautājumiem un riskiem. Joprojām cilvēki mēdz lietot bojātas ierīces vai, piemēram, neveikt obligātās elektrotīkla pārbaudes savos mājokļos. Tam trūkstot kā praktiskas zināšanas, tā arī nepieciešams pilnveidot normatīvus. 

Pagājušajā gadā gūtas 29 elektrotraumas, viens cilvēks miris. Lai arī statistika uzlabojusies, tomēr pārsvarā šos negadījumus ir bijis iespējams novērst, secinājis “Sadales tīkls.” “Sākot ar piecu mēnešu vecu bērnu, kurš, raujot ārā rozeti, kur viņam nevajadzētu piekļūt, gūst elektrotraumu. Tā ir jauna sieviete, kura ieiet vannā, klausās mūziku un vienlaikus lādē savu viedierīci,” stāsta AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Traumas gūtas arī, piemēram, tīrot ūdenssūkni, pieskaroties ūdens sildītājam. Kāda sešus gadus veca meitene guvusi traumu no bojāta pagarinātāja. Jāpiemin, ka arī ugunsnelaimes mēdz būt saistītas ar elektrību. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis (VUGD) Tomass Lausmā: “Statistika ir, bet nav precīza. Tā rāda, ka no elektroierīcēm no visiem ugunsgrēkiem valstī ir apmēram 15% gadījumu.”

Pagājušajā gadā kopā reģistrēti 6780 ugunsgrēki. Ar elektrodrošību saistītajiem riskiem novērojumi ir arī apdrošinātājiem. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvis Jānis Vaivods: “Apdrošinātāju statistika ir daudz, daudz bēdīgāka. Gandrīz puse no pieteiktajiem atlīdzību gadījumiem par notikušu ugunsgrēku ir nepareiza elektroinstalāciju izbūves vai tās ekspoltācijas dēļ. Kopumā vērtējot elektrodrošību, elektroizbūves prasību ievērošanu privātīpašumā ir jāvērtē kā kritiska.”

Viens no cēloņiem – cilvēki mēģina visu izdarīt paši, nekonsultējoties un nepiesaistot speciālistus. “Sadales tīkla” diskusijā eksperti norāda arī uz to, ka cilvēki neveic elektrotīklu pārbaudes, kas ir obligātas reizi desmit gados. Jansons: “Tikai ļoti maza daļa no mums veic regulāras pārbaudes un pārliecinās par to, ka elektrotīklā nav slēptu defektu un bojājumu.”

Ne vienmēr tas būs par iemeslu, lai atteiktu vai samazinātu atlīdzību, jo diemžēl šī situācija valstī nav vienāda. Nav tā, ka dalām cilvēkus apzinīgajos, neapzinīgajos. Gandrīz 90% nav šīs pārbaudes dokumentācijas. Tā ir problēma valstij kopumā,” skaidro Vaivods.   

Lielu daļu problēmu – elektrotraumas, uguns izcelšanos – varētu novērst, uzstādot strāvas noplūdes automātslēdžus. Iecerēts, ka ar laiku tā būtu jāievieš kā obligāta prasība vismaz jaunbūvēs. Plānoti arī citi uzlabojumi likumā. Lausmā: “Mēs precizēsim nepilnības likumā. Mums arī uzdots tajā pašā konceptuālajā ziņojumā noteikt kompetenci pakalpojuma sniedzējam, tajā skaitā cilvēkiem, kuri veic elektroinstalācijas pārbaudes.”

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis: “Tas, ko mēs normatīvajos aktos varētu precīzēt – kas veic šīs pārbaudes, kā arī to, kā mēs atskaitāmies par šīm pārbaudēm.”

Plānots, ka likumprojektu šogad varētu iesniegt Ministru kabinetā.

Foto: Freepik; ilustratīvs