Viens no retajiem pozitīvajiem stāstiem cietumu bēdu ielejā ir Valmieras cietums. Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IEVP) priekšniece Ilona Spure saka: “Viens korpuss, kā piemērs Valmierā, kuru mēs šogad tikai pabeidzam, iesākām jau pagājušajā gadā, šogad vien mums šī summa ir 2,17 miljoni. Pārbūvējam veco korpusu, kā arī izbūvējam jaunus pastaigu laukumus.”

Andris Bašķis, Valmieras cietuma priekšnieks, pauž: “Šeit ir pastaigu laukumi ieslodzītajām personām. Vienā pastaigu laukumā atrodas divi ieslodzītie. Tie paši, kas atrodas vienā kamerā. Uzraudzība notiek no augšas. Ieslodzītais tiek ievests pastaigu laukumā, uzraugs attiecīgi aiztaisa durvis.”

Eiropas standartiem atbilstošajā korpusā Valmierā, kur drīz tiks izmitinās līdz 130 zemāka jeb stingrāka režīma pakāpes ieslodzītajiem, ir arī atsevišķa pastaigu telpa un pacēlājs cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

“Esam jau atjaunojuši izmeklēšanas korpusu, kur ir iespējams atrasties normālos apstākļos, darbiniekiem normāli strādāt,” stāsta Andris Bašķis.

Valmieras cietuma priekšnieks Andris Bašķis atzīst – tā ir privilēģija. Šis korpuss gan ir tikai daļa no ieslodzījuma vietas. Renovētās telpas ir ieguvums arī darbiniekiem, un videi esot liela nozīme, motivējot labākai dzīvei pašus ieslodzītos.

Andris Bašķis: “Tad, kad viņi ir ievietoti kādās lielās telpās, kur viņi atrodas pa 20, 30 cilvēkiem, tad savstarpēja ietekmēšana, tai skaitā kriminālsubkultūras ieviešana neveicina viņu resocializāciju, viņu iziešanu brīvībā kā normālam sabiedrības loceklim.”

Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure atzīst – vien aptuveni 20% ēku Latvijā ir izdevies veikt kādus atjaunošanas darbus. Viskritiskāk šobrīd esot Daugavgrīvas cietumā.

Ilona Spure:“Mēs arī apzināmies, ka mums ir saistības pret Eiropas Padomes komiteju – spīdzināšanu un necilvēcisku izturēšanos pret ieslodzītajiem. Lielākā problēma būtībā ir tieši tās daudzvietīgās kameras, kuras diemžēl mums Grīvas nodaļā nav iespējams citādāk izveidot. Infrastruktūru izveidojot šādā veidā – garš gaitenis un kameras. Tas apgrūtina tieši šo uzraudzības darbu.”

Arī pastaigu laukumi cietumos esot gana liela problēma. Un tāpat kā Tieslietu ministrijā, atzīst – vieglāk un izdevīgāk pat būtu celt jaunus cietumus, nevis atjaunot daļu no esošajiem.

Jāpiebilst – pēdējo gadu laikā pastaigu laukumi pilnībā ir atjaunoti Centrālcietumā, un pozitīvas pārmaiņas piedzīvojis parametra nožogojums Olaines cietumā. Latvijā šobrīd ieslodzījumā atrodas vairāk nekā 3000 cilvēku, tostarp 257 sievietes.