Iezīmējas enerģētikas kopainas nākotnes aprises

Saules un vēja enerģija, ūdeņraža tehnoloģijas, bāzes jaudām – dabasgāze vai modulārās atomelektrostacijas (AES), kas aizstās vai papildinās termoelektrostacijas (TEC), – tāda ir Latvijas enerģētikas nākotne pēc divdesmit gadiem, taču konkrēta plāna par kopainu pēc tik ilga laika valstij vēl nav. Šobrīd izstrādāti attīstības scenāriji turpmākajai desmitgadei – "Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam" (LNEKP), kā arī AS "Augstsprieguma tīkls" ("AST") un AS "Sadales tīkls" ("ST") vīzijas par elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas attīstību.


Izvērtēs modulāro atomstaciju būvniecību

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns atzīst, ka LNEKP ir galvenais dokuments vai pat sava veida bībele, kā enerģētikas sektoram vajadzētu attīstīties turpmākajos desmit gados. "Kad tas tapa, situācija bija radikāli citāda. Tā kā šis plāns tiek regulāri pārskatīts, turpināsim pie tā strādāt nākamā gada sākumā. Pieļauju, ka nākotnes pro­gnozes un attīstības trajektorijas mainīsies," lēš E. Šaicāns. Tā kā EM ir sadarbība ar zinātniskajām institūcijām – Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti un Fizikālās enerģētikas institūtu, notiek darbs pie modelēšanas rīkiem, kas ir pamatā valsts attīstības stratēģijai enerģētikas jomā. Līdz šī gada beigām tiks izstrādāts pilnīgi jauns modelēšanas rīks, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisija, sola E. Šaicāns, norādot, ka Latvijai ir samērā laba situācija ar bāzes jaudām. "Spēcīgas jaudas ir TEC, Daugavas kaskādei, kas spētu līdzsvarot arī nepastāvīgos enerģijas ieguves veidus. Līdz šim visi plāni un modeļi uzrāda skaistu trajektoriju, ka izmaksu ziņā lētākais resurss ir saules un vēja enerģija, kas lieliski papildinās bāzes jaudas. Protams, strādājot pie LNEKP, neviens nevarēja paredzēt Ukrainas karu, kura dēļ gāzes cenas sasniegs kosmiskas izmaksas. Tas liek pārvērtēt, vai ar gāzi darbināmās TEC ir adekvāts risinājums. Tāpēc esam sākuši darbu pie nacionālās atomenerģētikas plāna izstrādes, lai izvērtētu gāzes TEC aizstāšanu ar mazajām, modulārajām atomstacijām. Paralēli izvērtēsim arī lielapjoma bateriju un ūdeņraža tehnoloģijas, par ko šobrīd ir daudz neskaidrību," stāsta E. Šaicāns. Ņemot vērā, ka Latvija nav bijusi atomenerģijas valsts, līdz sistēmas izveidošanai un lēmuma pieņemšanai par nelielo modulāro atomstaciju ­(300–400 MW) būvniecību varētu paiet vismaz desmit gadi, bet līdz uzbūvēšanai – pat 15 gadi, lēš E. Šaicāns. Šāds laiks ir nepieciešams, lai sagatavotu valsts regulatīvo bāzi Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vadlīnijām. Liela atomelektrostacija Latvijai nav nepieciešama, vērtē E. Šaicāns. "Lielai AES (2000 MW) ir nepieciešamas ātri iegūstamas rezerves jaudas no citām AES šajā reģionā, lai brīdī, kad tā tehnisku iemeslu dēļ pārtrauc darbu, to ir iespējams atjaunot," skaidro E. Šaicāns. Kā lielākos izaicinājumus Latvijas enerģētikas sektoram viņš min elektroenerģijas tīkla pamatīgu revīziju, šķēršļu samazināšanu elektrības ražošanai pašpatēriņam, šajā apkures sezonā maksimāli izmantot tīklu tehniskās iespējas gāzi transportēt uz Inčukalnu no Klaipēdas un vēlāk arī, iespējams, no Paldiskiem, ilgtermiņā esošo dabasgāzes sistēmu padarīt piemērotu "zaļajām" gāzēm – ūdeņradim vai sintētiskajām gāzēm, atrast vai attīstīt bezemisiju tehnoloģijas, kā arī vidējā termiņā visur, kur tas ir iespējams, pāriet uz centralizēto siltumapgādi, atsakoties no dabasgāzes izmantošanas.


Jāmeklē enerģijas uzkrāšanas risinājumi

Energoapgādes sistēmas attīstībai kopumā izteikti būtiski ir trīs aspekti. Pirmkārt, energoneatkarība no Krievijas, pievienojoties Eiropas elektroapgādes lokam, otrkārt, enerģijas ražošanas un patēriņa līdzsvara nodrošināšana, treškārt, laikmetam un pieprasījumam atbilstošu pakalpojumu un produktu attīstība, izceļot enerģijas uzkrāšanas risinājumus un agregācijas pakalpojumus, jo tiem būs liela loma tīkla līdzsvarošanā.

Atvienošanās (desinhronizācija) no BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un tam sekojoša savienošanās ar kontinentālo Eiropu ir centrālā prioritāte elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora "AST" desmitgades attīstības plānā. Tam ir jānotiek līdz 2025. gadam. "Runājot par ražošanas un patēriņa līdzsvaru, būtisks aspekts ir starpsavienojumi, no kā atkarīga sistēmas kopējā kapacitāte un kas ir tiešā "AST" atbildībā. Elektroenerģijas pārvades sistēmai jānodrošina valsts kopējās elektroapgādes sistēmas drošums, proti, jāseko līdzi elektroenerģijas patēriņam, attiecīgi jāstimulē ģenerācijas jaudu pieejamība, jāsabalansē tirgus attiecības. Šodienas tirgu veido faktos un pieredzē balstītas patēriņa prognozes, birža pēc būtības strādā tā, lai cenas veidotos adekvātas piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaram. Lielākais izaicinājums ir tieši cilvēku vajadzību un paradumu evolūcija, kas ir visneprognozējamākā. Mums ir patēriņa vēsturiskie dati, uz ko varam balstīties un izteikt prognozes, taču nav iespējams nekļūdīgi prognozēt patērētāju uzvedību un paradumus ilgtermiņā," secina "ST" valdes loceklis un attīstības direktors Jānis Kirkovalds. Tomēr ir un būs būtiski, lai ģenerācijas jeb elektrības ražošanas jaudas augtu līdz ar patēriņu un ideālā gadījumā, cik vien iespējams, ģeogrāfiski attīstītos tur, kur ir atbilstošs patēriņš. Pašlaik novērojam situāciju, ka elektrostaciju attīstītāju ieceres būtiski pārsniedz sabiedrības faktiskā patēriņa vajadzības – "AST" infrastruktūrā plānotajām elektrostacijām jūlija vidū rezervētas jaudas aptuveni 3500, bet "ST" – jau vairāk nekā 900 MW. Taču maksimālā patēriņa slodze Latvijā saskaņā ar "AST" veiktajiem kontrolmērījumiem 2021. gadā bija ap 1300 MW, bet minimālā ap 500 MW. Turklāt šobrīd novērojam izteiktu tendenci, ka jaudīgas elektroenerģijas ražošanas stacijas uzņēmēji bieži vien vēlas attīstīt teritorijās, kur vēsturiski bijis mazs patēriņš, tātad infrastruktūra kopumā plānota relatīvi nelielai kopējai sistēmas slodzei. Tāpēc arī veidojas situācija ar brīvo ģenerācijas jaudu deficītu tieši ārpus lielākajiem ekonomiskajiem centriem.

"Lai veidotos balanss, būtiski strādāt gan pie ģenerācijas jaudu attīstības, gan kopējā elektroenerģijas patēriņa celšanas valstī – tad energosistēma varēs darboties visefektīvāk un maksimāli stabili – spēsim gan ražot, gan saražoto patērēt," konstatē J. Kirkovalds. Viņš atzīst, ka vēl liela loma būs kopējās sistēmas līdzsvarošanā – enerģijas uzkrāšanas un uzglabāšanas risinājumiem, kā arī agregācijas pakalpojumiem, kas ļautu regulēt tirgu. "Nākotnes tendence ir tāda, ka šiem uzkrāšanas rīkiem jābūt pieejamiem brīvajā tirgū – kā jaunam produktam un pakalpojumam. Te ir svarīga arīdzan ārējo dalībnieku iesaiste – to, kas šādus jaunus produktus un pakalpojumus attīstītu un piedāvātu. Tāpēc nākotnes energosistēma jāveido droša, sabalansēta un pašpietiekama, kā arī reaģēt spējīga – tāda, kas mācētu trāpīgi prognozēt, būtu regulējama un piedāvātu patērētājiem nepieciešamos reakcijas (piemēram, agregācijas) pakalpojumus. Skaidrs, ka sistēmas fiziskie elementi – infrastruktūra, tostarp balsti, vadi, transformatori utt. – ir uz palikšanu, tas, pie kā aktīvi jāstrādā, – jaunajām tendencēm jāpielāgo sistēmas darbība. Taču šis viss, protams, ir, raugoties uz sistēmas attīstību vidējā termiņā. Ja mēs runājam par 50 gadu perspektīvu – apzinoties nozares dinamiku, ir ļoti grūti izteikt pamatotas prognozes," uzsver J. Kirkovalds. Papildus jāakcentē, ka energosistēmas attīstības kontekstā liela nozīme ir arī ārējiem finansējuma avotiem, lai investīcijas radītu iespējami mazāku ietekmi uz tarifiem. Kā redzams Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānā 2023.–2032. gadam, lielu daļu plānotā "AST" attīstīs tieši ar Eiropas fondu atbalstu. Arī "ST" aktīvi strādā pie finansējuma piesaistes sistēmas pielāgošanai atjaunīgās enerģijas laikmetam.


Nepieciešamas stabilas ģenerēšanas jaudas

Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns 2023.–2032. gadam paredz sistēmas atjaunošanu un pielāgošanu tuvāko desmit gadu vajadzībām, ietverot starpsavienojumu (elektrotīklu savienojumu starp valstīm) pastiprināšanu, atjaunošanu, veco iekārtu nomaiņu pret jaunākām, energoefektīvākām, videi nedraudzīgo iekārtu nomaiņu pret videi draudzīgākām. Būtisks aspekts plānā ir arī iekārtu pielāgošana attālinātai darbībai. "Tostarp šis viss tiek skatīts arī desinhronizācijas kontekstā, kas ir prioritārs "AST" uzdevums. Ir jāveido tāda sistēma un jāievieš tādas iekārtas, kas būs kritiski svarīgas, veicot Latvijas energosistēmas atvienošanu no BRELL. Lielais virsmērķis un pluss šiem pasākumiem ir drošāka, stabilāka, efektīvāka elektroapgāde," teic J. Kirkovalds. Uz jautājumu, vai Latvijā ir nepieciešama AES, "ST" pārstāvis atzīst, ka tas ir politisks lēmums. "Viennozīmīgi stabilas ģenerējošās jaudas Latvijai ir vajadzīgas, tostarp bāzes jaudas. Taču, vai šis risinājums būtu tieši AES, tas ir politisks, nacionāls un pat plašāka mēroga jautājums," norāda J. Kirkovalds.

"AST" savos attīstības dokumentos vairākas reizes ir uzrādījis, ka lieljaudas bāzes jaudas elektrostacija Latvijā ir nepieciešama no drošuma un sistēmas stabilitātes viedokļa, kā arī no sistēmas inerces un frekvences regulēšanas viedokļa. "Domājot par nākotni, Latvijai būtu nepieciešama bāzes jaudas elektrostacija, bet, vai tieši AES, no pārvades sistēmas operatora viedokļa nav būtiski," spriež "AST" valdes loceklis Arnis Daugulis.

"ST" no 2023. līdz 2032. gadam sadales sistēmas aktīvos plāno ieguldīt 1,11 miljardus eiro jeb 111 miljonus eiro gadā. Lai nodrošinātu sadales sistēmas rekonstrukciju un modernizāciju, "ST" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) apstiprināšanai iesniegtajā Elektroenerģijas sadales sistēmas desmit gadu attīstības plānā paredzēti ievērojami ieguldījumi. Elektrotīkla pārbūvē un atjaunošanā plānots ieguldīt vidēji 73 miljonus eiro gadā jeb 65% no kopējiem ieguldījumiem. Otra lielākā kapitālieguldījumu grupa ir klientu pieslēgumu izbūve, kam ieplānoti vidēji 24 miljoni eiro gadā jeb 22% no kopējiem kapitālieguldījumiem. Pārējiem kapitālieguldījumiem paredzēti vidēji 14 miljoni eiro gadā jeb 13% no kopējiem ieguldījumiem. Paredzams, ka sadales aktīvu nolietojums attīstības plāna periodā sasniedz 943 miljonus eiro, kas ir par 167 miljoniem eiro jeb 15% mazāk nekā kapitālieguldījumu apjoms šajā periodā.

#SIF_MAF2022 | #Elektrizēts