Pirms neilga laika valdība nolēma piešķirt gandrīz 600 tūkstošus eiro Iekšlietu ministrijai policistu apgādāšanai ar individuālajām kompaktajām videokamerām. Nauda šim nolūkam atvēlēta no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Papildus kameras vajadzīgas, lai nodrošinātu gan sabiedrisko kārtību, gan uzraudzītu pašu likumsargu darbu, mazinot korupcijas risku, – ar to kameru daudzumu, kāds bija pieejams līdz šim, nepietiekot, informē Iekšlietu ministrija. Pagājušā gada pavasarī Valsts kontrole ziņoja, ka no iepriekš iepirktajām ap 140 kamerām izmantotas tiek tikai 18. Vai patiešām radusies nepieciešamība pēc jaunām?
Policists Ivars Boževnieks stāsta, ka viņš, tāpat kā viņa kolēģi, kuri dodas strādāt norīkojumos, kameru lieto ikdienā. Viņš to pieliek, tiklīdz sāk pildīt dienesta pienākumus. “Slēdz iekšā situācijās, kad tas ir nepieciešams, t. i., lai konstatētu pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, lai atvieglotu tālākās darbības izmeklēšanā un pierādījumu nostiprināšanā. Ja apturam vadītāju, jau, ejot pie vadītāja, tiek ieslēgta ieraksta funkcija un visa komunikācija tiek fiksēta,” stāsta Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas inspektors Ivars Boževnieks un piebilst, ka to, ka kamera ir ieslēgta, varot pamanīt pēc brīdinājuma.
Rīkoties ar kameru neesot sarežģīti, tās esot uzticamas – labi funkcionējot arī aukstā laikā un nepieviļot arī tumsā, pastāsta policists. Ja kāds incidents sākas pēkšņi, esot tikai jāatceras to laikus ieslēgt. Ieraksts pēc tam nonāk ierobežotas piekļuves sistēmā, un policistam pašam vairs nav nekādu iespēju tam tikt klāt, lai veiktu kādu montāžu vai lai kaut ko izdzēstu. Kā informē Valsts policijā, ierakstu minimālais glabāšanas laiks ir mēnesis. “Iegūtie materiāli glabājas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētajos serveros. Likumsargiem, kuriem ir nepieciešams, ir piekļuve šiem ierakstiem. Video tiek glabāts vienu mēnesi no iegūšanas brīža. Ja administratīvā pārkāpuma lēmums tiek pārsūdzēts, tad līdz nākamā nolēmuma spēkā stāšanās dienai,” skaidro Simona Grāvīte, VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.
Kameru ieraksti kā pierādījums figurē dažādās administratīvo pārkāpumu lietās, piemēram, par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Tie ir sevišķi noderīgi, ja pārkāpējam aizmirstas, kā viss notika patiesībā. “Arī komunikācijā ar pārkāpējiem, komunikācijā ar vadītājiem par šiem fiksētajiem pārkāpumiem – sākotnēji visu atzīst, jā, ir bijis šis pārkāpums, paiet laiks, ir lieta sastādīta, tad vēlas apstrīdēt, šajā procesa gaitā jau runā pretējas lietas. Tad, šo ierakstu atskaņojot, ir redzams sākotnēji fiksētais, tas sakrīt ar to, ko policists ir rakstījis ziņojumā,” norāda Ivars Boževnieks.
Individuālās kameras sāka izmantot ne tikai ar nolūku nostiprināt pierādījumus pret pārkāpējiem, bet arī, lai mazinātu korupciju policistu vidū. Tomēr, kā ReTV noskaidroja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tajā nav fiksēts neviens gadījums, kad bodykamerās būtu nofilmēts, kā policists pieņem kukuli, tas būtu kalpojis kā pamats lietas ierosināšanai. Neviens šāds ieraksts nav sasniedzis arī Iekšējās drošības biroju – iestādi, kas atklāj, izmeklē un novērš noziedzīgus nodarījumus Iekšlietu ministrijas struktūrās.
Iekšējās drošības birojs: “Iekšējās drošības birojā līdz šim nav saņemta informācija par amatpersonu pretlikumīgu rīcību, kas būtu fiksēta, pateicoties Valsts policijas amatpersonām izsniegtajām ķermeņa kamerām. Vienlaikus vēlamies uzsvērt individuālo kompakto videokameru lietošanas būtisko nozīmi amatpersonu ikdienas darbā, nodrošinot sabiedrisko kārtību un drošību, ceļu satiksmes kontroli un uzraudzību – proti, videokameru izmantošanas virsmērķis ir preventīvs, ar to palīdzību no pretlikumīgām darbībām ir iespējams atturēt gan sabiedrības pārstāvjus, gan arī amatpersonas. Ķermeņa kameru izmantošanas nepieciešamība nepārtraukti tiek akcentēta Iekšējās drošības biroja preventīvajos pasākumos, kuros uzsveram šīs tehnikas pilnvērtīgas un godprātīgas izmantošanas nepieciešamību, lai nodrošinātu pārkāpumu fiksēšanu, pierādījumu iegūšanu, arī situācijās, kad amatpersonām tiek piedāvāts kukulis, vienlaikus mazinot korupcijas riskus.”
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs vēsta - vienas individuālās kameras komplekta izmaksas saskaņā ar noslēgto vienošanos ir 740 eiro bez PVN. Par nule piešķirto finansējumu – vairāk nekā pusmiljonu eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem - nopirktas 657 jaunas kameras, taču saskaņā ar Iekšlietu ministrijas iestāžu pieprasījumu būtu nepieciešamas vairāk nekā 1200 šāda veida kameras.
Interesanti, ka vēl pagājušā gada pavasarī Valsts kontrole konstatēja – iepriekš par vairāk nekā 100 tūkstošiem eiro nopirktas 142 kameras, bet no tām tiek izmantotas tikai 18. Valsts policijā skaidro – Valsts kontroles ziņojumā aplūkots laika posms pirms pāris gadiem, kad kameru lietošana vēl nebija kļuvusi par ikdienu. “Tagad Valsts policijas rīcībā ir tik šo bodykameru, lai tās būtu katrā struktūrvienībā, kur likumsargi strādā uz reaģēšanu, uz ceļu satiksmi. Tur var runāt par to skaitu, kas ir vairāk par pusi noteikti. Tehnisko nodrošinājumu ir nepieciešams pilnveidot, lai katram uniformētajam likumsargam būtu ķermeņa kamera. Tas mums palīdzētu atvieglot darbu, līdz ar to nepieciešams tās iepirkt,” skaidro Simona Grāvīte.
Iekšlietu ministrijā un policijā nekomentēja jautājumu, vai kameras iepirktas tikai policistiem vai arī citiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem.
Jāatgādina, ka nekāds noslēpums nav pastāvīgais kadru trūkums policijā – iespējams, kameras tiek uzlūkotas kā zināms risinājums arī šai problēmai. Sevišķi tā jūtama pandēmijas laikā, kad policistiem nākuši klāt dažādi papildus pienākumi, piemēram, mājsēdes režīma uzraudzīšana. Biežāk izpaužas arī sabiedrības neapmierinātība ar ierobežojumiem, kas saistās ar nevakcinēšanos, kā arī notiek nesankcionētie pasākumi ar atklātu vēršanos pret pastāvošo kārtību.
Foto: Valsts policija
