Interese par gājputnu letālo atbaidīšanu ar katru gadu mazinās

Vidzemē un Latgalē laukus vēl klāj sniegs. Turpinoties atkusnim, jau pavisam drīz tīrumos parādīsies migrējošie zosu bari. Jau ceturto gadu lauksaimnieki savu tīrumus no gājputniem varēs pasargāt šaujot. Tam gan jāsaņem īpaša atļauja Dabas aizsardzības pārvaldē. 

Ik pavasari daudziem lauksaimniekiem pamatīgas rūpes sagādā gājputni, kuri, migrējot uz savām ligzdošanas vietām, nosēžas atpūsties un uzmeklē barību. Zemnieku saimniecības “Rožkalni” agronoms Smiltenes novadā novērojis, ka migrējošo zosu skaits uz tīrumiem ik gadu palielinās. “Tā kā mēs esam samazinājuši pupu sējumus, tad tik ļoti mums vairs nav jāuztraucās par zosu nodarītajiem postījumiem. Protams, ziemājos vienalga ir. Kā varam, tā cīnāmies. Liekam biedēkļus, liekam ik pa laikam, kas taisa troksni. Viņas nespēj nosēsties,” saka z/s “Rožkalni” agronoms Gatis Pētersons.

Arī šogad, lai sargātu savus sējumus, lauksaimniekiem atļauta zosu letālā atbaidīšana, tas nozīmē kādu zosi no visa bara nošaut. Lai to veiktu, ir jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Vienlaikus zemniekiem uz lauka jāīsteno arī kāda cita zosu atbaidīšanas metode. “Vizuāli kādi karodziņi, skaņas lielgabali, arī ar lāzeriem atbaida zosis, ir citas modernākas metodes, piemēram, ar dronu, vienkārši braucot ar mašīnu, ejot un kliedzot,” saka Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Rihards Miķelsons.

Šaut pa zosu baru drīkst tikai diennaksts gaišajā laikā. Tiklīdz putni ir pacēlušies gaisā, šaušana nekavējoties ir jāpārtrauc. Tiem, kas saņēmuši atļauju veikt zosu letālo atbaidīšanu, par katru veikto darbību ir jāinformē Dabas aizsardzības pārvalde. Šogad iestāde pirmos iesniegumus jau ir saņēmusi, taču kopumā gadu gaitā interese par šo gājputnu atbaidīšanas metodi samazinoties. Rihards Miķelsons: “Ir lejupejoša tendence, mums ir limits – tūkstoš zosis, bet katru gadu aizvien mazāk un mazāk tiek nomedītas.”

Šādi atbaidīt zosis šogad neplāno arī saimniecības “Rožkalni” agronoms. Pirms pāris gadiem saimniecībā gan to veikuši, taču tas esot diezgan piņķerīgi daudzo atskaišu dēļ. Tāpēc vienkāršāk izvēlēties citas metodes. Pētersons: “Mēs jau zinām, kur vairāk jāpiestrādā, kur izvēlēties kultūru, ko sēt labāk, lai tie postījumi būtu pēc iespējas mazāki.”

Arī Dabas aizsardzības pārvaldē norāda, ka pēdējo gadu pētījumi liecina, lai sējumus pasargātu no zosu postījumiem, visefektīvāk ir kombinēt vairākas aizbiedēšanas metodes, kā arī atstāt kādu lauku, kur migrējošajiem putniem atpūsties. Miķelsons: “Ja būtu vairāk šādu vietu, ja pat tās nav šīs te īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, bet zosīm un vispār migrējošiem putniem atvēlētas teritorijas, kur var baroties, tad varētu veiksmīgāk pasargāt laukus.”

Kā ReTV apstiprināja ornitologs Viesturs Ķerus, migrējošie putni līdz ar silto laiku ir sasnieguši Latviju. Tie manīti daudzviet Zemgalē, kur zosis pagaidām atpūšas, lai dodos tālāk uz ligzdošanas vietām Krievijas tundrās.