Krievijas armijas zvērības Ukrainas pilsētās Irpiņā, Bučā un Gostomeļā šokēja visu pasauli. Tagad tur noris sakopšanas darbi, bet mūsu kolēģe, Ukrainas žurnāliste Viktorija Dudčenko sazinājās ar vienu no iedzīvotājiem, kurš visu okupācijas laiku bija Irpiņā.

Irpiņa, kas atrodas 40 kilometru attālumā no Ukrainas galvaspilsētas Kijivas, vairāk nekā mēnesi bija Krievijas spēku ielenkta. Vien otrajā aprīlī Ukrainas armijai to izdevās atbrīvot. ReTV sazinājās ar Irpiņas iedzīvotāju, kura māja atradās nomalē, tikai tādēļ, iespējams, vīrietis izdzīvoja. Advokāts Lavrēnijs Kuhaleišvili un tante Ļuda stāsta, ko piedzīvoja šajās 40 dienās. “Vakaros viņi nāca mājās, laupīja, siroja, nesa ārā visu, pat mikserus un kafijas aparātus. Mana māja ir cietusi – trāpīja lādiņš, izsita visus logus. Pēc tam tajā pašā vietā trāpīja vēl viens lādiņš, izpostīja vēl vairāk, sākās ugunsgrēks. Par laimi, vietējie pamanīja un nodzēsa. Ievācos pie saviem kaimiņiem – tantes Ļudas, viņa tur dzīvoja visu šo laiku. Viņas mājā divas reizes lādiņš trāpīja vienā un tajā pašā vietā. Kā viņi palika dzīvi? Tikai pateicoties Dievam,” saka Irpiņas iedzīvotājs Lavrēnijs Kuhaļeišvili.

Irpiņas iedzīvotāja Ļuda par tikšanu galā ar bailēm stāsta: “Tik daudz raudāju. Nevaru to izstāstīt. Sēdēju uz zemes un lūdzos, lai viss lido garām.”

Par to, kā uzvedās krievu armija, kad bija okupējuši Irpiņu, advokāts ReTV izsakās tieši un bez aplinkiem. “Šausmīgākais ir tas, ka bērnu acu priekšā nogalināja pieaugušos. Bērniem stāstīts, ka viņus atstās dzīvus, lai viņi visu savu mūžu atcerētos, kas ir krievi un cienītu viņus. Šobrīd pienāk informācija, ka atrastas izvarotas un saplosītas mazas meitenes. Joprojām atrod daudz mirušos. Ir trīs tādas apbedījuma vietas, kur apglabātas māte ar meitu, bet ir tikai daļa no viņu ķermeņiem – cilvēki tiek apglabāti, kur vien bija iespējams,” stāsta Lavrēnijs Kuhaļeišvili, Irpiņas iedzīvotājs

Par statistiku, cik šobrīd ir atrastu mirušo, Lavrēnijs Kuhaleišvili saka, ka pagaidām aptuveni 300. Tagad piepilsētā valda salīdzinošs miers; vismaz brīžiem ir klusums.

“Šobrīd turpinās civiliedzīvotāju līķu izvešana, notiek atmīnēšanas darbi, joprojām dzirdami sprādzieni. Sapieri strādā, lai pilsētu, teritorijā nesprāgušos lādiņus atmīnētu,” pauž Lavrēnijs Kuhaleišvili.

Ļuda: “Sāp un ļoti ilgojos pēc saviem bērniem. Viņi ir izbraukuši, bet tagad - kur viņi atgriezīsies? Kad es uzbūvēšu savu māju? Naktīs neguļu, kājas nejūtu, tās nekustas, sirds sāp – tas ir šausmīgi, ziniet, ir ļoti šausmīgi.”

Lavrēvijs Kuhaleišvili pateicas arī ReTV, ka cīnās pret kremļa propagandu, kas joprojām stāsta, ka ukraiņi paši sevi bombardē, paši sevi spīdzina un nogalina, Viņš intervijas beigās retoriski vaicā – kurš ir tas idiots, kurš tam tiešām notic?