Īru tinkeri un citi zvēri Katvaru pagasta “Priedītēs”

Pirms pieciem gadiem Limbažu novada Katvaru pagasta “Priedītēs” ieradās pirmās trīs īru tinkeru šķirnes ķēvītes, piepildot saimnieces Zanes Magones sapni par šo zirgu audzēšanu. Nu jau saimniecībā izveidots mini zoo ar dažādiem lauku sētas dzīvniekiem, arī tinkeru ir vairāk. Katru gadu pasaulē nāk kumeliņi, kas aizceļo uz jaunām mājām Latvijā, un Zane priecājas, ka arvien vairāk cilvēku iepazīst un iemīl šīs šķirnes zirgus. 

Mini zoo aktīvā tūrisma sezona ierasti sākas maijā un ilgst līdz oktobrim. Ziemā saimniecībā ir klusāks, arī dzīvnieku mazāk. To pulks atkal sāks papildināties pēc jaunā gada, kad ģimenes pieaugumu sagaidīs truši, pēc tam pavasarī arī aitas un pundurkazas. Tāpat mazuļus gaida četras tinkeru ķēves. Pirmais kumeliņš būs martā, un tā pa vienam jaunpienācējam mēnesī līdz pat jūnijam. Priedītēs zirgi cauru gadu dzīvo ārā. Protams, dzīvniekiem ir, kur patverties pagalam nelabvēlīgos laika apstākļos, tomēr tinkeriem ir bieza spalva un viņi ārā jūtas labi. Tāpat arī vienīgais ganāmpulka Latvijas sporta zirgs - Gandija, un Zane teic, ka tas līdzējis uzlabot ķēves veselību, jo iepriekš viņai bijušas problēmas ar elpošanu. Līdz ar zirgiem aplokos dzīvojas arī govis. “Man ir trīs gotiņas, katra savā krāsā. Melnā ir Poga, kuru es izbaroju no mazotnes. Tad ir Rota un Čikita. Tās man paliek, lai cilvēki zina, kā izskatās govs. Jo mēs esam lauku sēta un mums ir visi lauku sētas dzīvnieki. Tā viņi dzīvo mums te ārā, un viņiem tiešām nekas nekait.”

Šī un arī iepriekšējās divas ziemas bijušas pietiekami sniegotas, lai vismaz dažas reizes varētu izbraukt pa mežu ar kamanām. Arī šogad ērzelis Hārdvels jau dabūjis pastrādāt, lai gan Zane smej, ka tinkeri pēc dabas ir diezgan slinki un milzu sajūsmu par izjādēm un kamanu vilkšanu nemaz neizrāda. Tomēr ko par burkānu neizdarīsi, un arī dienā, kad ciemojāmies “Priedītēs”, Zane lika Hardvelu pie darba. “Kā es vienmēr cilvēkiem smeju, viņam ir tikai divi darbi. Pavasarī viņam ir sievas. Kopā sešas, bet šogad gan bija četras. Un tad, kad ir sniegs un ir ziema, tad viņš velk kamanas. Cita darba viņam pagaidām vēl nav, kamēr mēs vēl neesam tikuši līdz ratiem. Mums tas plāns ir rati vasarā, bet kaut kā ir visādas citas prioritātes, un līdz ar to mēs nevaram līdz tam tikt.” 

Šobrīd saimniecībā līdz ar septiņiem pieaugušajiem tinkeriem dzīvojas arī trīs šī gada kumeļi. Viens jau pavisam drīz dosies uz savām jaunajām mājām, diviem saimnieki vēl jāsameklē. “Pagaidām nevienu vēl nevaru paturēt, jo tomēr ir lieli plāni. Pirmais kumeļš, kam jau saimnieki ir atrasti un kas uz jaunajām mājām brauks Ziemassvētkos - tie ir kokmateriāli. Otrais kumeļš, ko pārdosim, būs stallim jumts. Un trešis kumeļš, kad aizies, tad tās būs smiltis, grants, cements un tā tālāk, jo plāns ir veco stalli nojaukt un uztaisīt tādu, lai man ir ērti strādāt, lai ir brīvs koridors, būdas savādākas. Blakus dzīvniekiem vēl vajadzētu novietnīti, lai visi var dzīvot vienuviet.” Zane stāsta, ka sākotnēji domājusi rakstīt projektu, lai piesaistītu būvniecības darbiem Eiropas Savienības līdzfinansējumu, tomēr sapratusi, ka labāk to šobrīd nedarīt. “Pie šī brīža nestabilās situācijas un tā, ka mēs nezinām, kas notiks tālāk, kur mums varbūt nāksies ekonomēt, vai būs ienākumi. Ir bailes uzņemties projekta saistības, kas ir uz pieciem gadiem. Tāpēc labāk paskatīsimies, kā mums ies vasarā.”

Runājoties Zane ir iejūgusi Hardvelu, un varam doties pāris kilometru garā izbraucienā. Zane priecājas, ka mājas tuvumā ir Zaļais dzelzceļš, kas aizved līdz Katvaru ezeram, un tā ir lieliska vieta pastaigām, izjādēm, arī kamanu braucieniem. “Priedītēs” bijām diezgan aukstā, bet brīnišķīgi skaistā ziemas dienā, kad visur, kur vien skaties, elpa aizraujas no saulē mirdzošajiem sniega laukiem un arī mežā, starp piesnigušajiem kokiem, ir pasakaina sajūta. Zane skubina Hardvelu rikšot un kamanas viegli slīd garām baltajam skaistumam. Saimniece cer, ka nākamajā sezonā izdosies tikt pie ratiem, kaut lietotiem, jo ne mazāk skaisti kā ziemā, šeit ir arī vasarā, turklāt tā arī būtu vieglāk uzturēt zirgiem iemācītās pajūga vilkšanas prasmes. 

Pēc apmēram 40 minūtēm atgriežamies saimniecībā. Zane ved Hardvelu atpakaļ stallī, kur viņš ir priecīgs tikt pie burkāniem un arī pie kādas patīkamas procedūras - kārtīgas noberzēšanas ar sienu. “Visur, kur ir nosvīdis, kur ir nospiests, viņam ļoti niez. Tāpēc vajag pakasīt, un viņam tas ļoti patīk.” Pēc tam, lai zirgs strauji neatdzistu, viņam uzklāj īpašu segu, kas uzsūc un izvada visu lieko mitrumu. Un tad jau arī Hardvels, kārtīgi pastrādājis un nopelnījis burkānus, varēs atgriezties savā aplokā.