Īstas dzintara rotaslietas veikalos mūsdienās ir ļoti liels retums

Īsta dzintara rotaslietas veikalos mūsdienās ir ļoti liels retums, stāsta dzintaru meistars Harijs Jākobsons no Siguldas, kurš ar dzintaru izstrādājumiem savā ģimenē strādā trešajā paaudzē. Viņš sevi dēvē par pēdējo dzintara meistaru Latvijā. Viņa darbi bijuši apskatāmi izstādēs starp citu meistaru darbiem dažādās valstīs. Šobrīd tie apskatāmi arī personālizstādē Lēdurgā. Meistara darbnīca Siguldā jau 21 gadu ir atvērta arī viesiem. 

Kaklarotas, piespraudes, auskari – tie ir tikai daži izstrādājumi, ko darina dzintara meistars Harijs Jākobsons. Darbnīca, kur top dažādie dzintara izstrādājumi, atrodas meistara mājas pagalmā. Kad tajā ierodas viesi, meistars vienmēr parāda, kā iespējams atšķirt īstu dzintaru no neīsta. 

Darbnīcā meistars parāda arī ģimenes dzintaru kolekciju, ko gadu laikā veidojušas trīs dzintara meistaru paaudzes. “Šeit ir mūsu ģimenes kolekcija. Un jāsaprot, ka tādas kolekcijas pasaulē vispār nav. Ja muzejos ir kluči lielāki un mazāki, kā kurā muzejā. Tad tādas kolekcijas nav, kā šī lente. Te ir no mana vectēva, tēva, brālīša. Paskatieties, cik te ir daudz un dažādu toņu! Šis ir mans tēva favorīts – pelēks, zilgans, kūdra iekšā, caurspīdīgs. Vienā dzintarā. Tas ir tas, kad pēc pulēšanas ieraugi – “Vāu, šitāds arī ir!””

Harijs Jākobsons gan stāsta, mūsdienās dzintaru atrast ir ļoti grūti, tāpēc pārsvarā tos iegūst no kolēģiem vai cilvēkiem, kuri vēlas atbrīvoties no mantojumā palikušajiem dzintariem un to izstrādājumiem. “Mēs ar sievu divas dienas speciāli skatījāmies, cik var salasīt. Tik daudz dzintarus salasījām. Un tas nozīmē – dzintaru praktiski nav.”

Meistars stāsta, dzintaru trūkuma dēļ nākotnē profesionālu dzintaru meistaru vairs nebūšot. Tam esot arī nepieciešams iegūt ne vien teorētiskās zināšanas, bet arī vairāku gadu laikā atstrādātas praktiskās iemaņas, ko mūsdienās izglītībā nepiedāvā. Dzintara meistars atklāj, ar dzintaru izstrādājumu veidošanu nodarbojas ik dienu, taču ir arī dzintari, kas savu kārtu lielajā lādē gaida pat vairākus gadus. |Tas dzintars jau ir pats galvenais, ka strādā, saprast, ko no tā dzintara uztaisīt, kā slīpēt, pagriezt… un te uz galda, es te bīdu kopā, kas ar ko draudzējas. Mēnešiem un gadiem. Tāpēc ir – ooo, ideja! Tad es salieku un uztaisu.”

Tā kā dzintaru apstrādi ģimenē aizsācis jau Harija Jākobsona vectēvs, ar dzintaru viņš strādā kopš bērnības. Mūža laikā noslīpēti apmēram 600 kilogrami dzintara. Šobrīd Siguldas novada Lēdurgas kultūras namā ir apskatāmi vairāk nekā 90 meistara darbi. Tos tur varēs aplūkot līdz maija beigām.



Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par sižeta saturu atbild SIA "VIDZEMES TV".
#SIF_MAF2024